Mūsdienās joprojām pastāv mazāk bīstams 14.gadsimtā trešdaļu Eiropas iedzīvotāju nogalinājušā mēra paveids, liecina otrdien publicēts pētījums.
Zinātnieki atklājuši saikni starp viduslaiku un mūsdienu mēri
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
DNS pārbaudes, kas veiktas Londonas viduslaiku mēra upuriem, liecina, ka daļa no atklātās gēnu rindas ir tāda pati, kā mūsdienu buboņu mērim, kaut arī tam ir citādākas pazīmes.«Vismaz šī daļa no gēnu informācijas ir vien nedaudz mainījusies pēdējo 600 gadu laikā,» sacīja Johaness Krauze, viens no autoriem pētījumam, kas publicēts žurnālā «Proceeding of the National Academy of Sciences» (PNAS).«Bez šaubām, mēra patogēns, pazīstams kā «Yersinia pestis», bija mēra iemesls arī viduslaikos,» piebilda zinātnieks.«Melnā nāve» vien piecos gados no 1348.gada līdz 1353.gadam nogalināja trešdaļu Eiropas iedzīvotāju, turpretim mūsdienās, ņemot vērā medicīnas attīstību, mēra uzliesmojumi ir bijuši mazāk bīstami.Piemēram, 1904.gadā Indijā, Bombejā (mūsdienu Mumbajā), mēra uzliesmojumā mira vien trīs procenti iedzīvotāju, kaut arī tas notika pirms antibiotiku atklāšanas.Pētījumam, ko veica Tībingenes Universitātes Zinātniskās arheoloģijas institūts Vācijā un Makmastera Universitāte Kanādā, zinātnieki ieguva DNS paraugus no 109 skeletiem masu apbedījuma vietā Londonā.Salīdzinot šos DNS paraugus ar desmit citiem, kas iegūti no apbedījuma pirms «Melnās nāves» uzliesmojuma, zinātnieki varēja pierādīt, ka tos nav inficējuši mūslaiku ģenētiskie materiāli vai baktērijas, kas atrodamas augsnē.Pētījuma autori tā pierādīja versiju, ka slimība, kas izraisīja viduslaiku mēri, visticamāk, ir izzudusi, taču tas rosina uz tālākiem pētījumiem, lai atklātu, kā tā varēja attīstīties par mazāk bīstamu paveidu.