Cilvēka noslieci uztvert dzīvi pozitīvi vai negatīvi nosaka viens vienīgs gēns, kas atbild par laimes hormona izdalīšanos organismā, trešdien paziņoja britu zinātnieki.
Par cilvēku dzīvesprieku atbildīgs «laimes gēns»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vecāks pētījums jau konstatēja, ka gēns 5-HTTLPR nosaka, kā smadzenēs reaģē neiromediators serotonīns. Serotonīns ir hormons, kas pārraida ķīmiskos signālus starp nervu šūnām, un ir cieši saistīts ar cilvēka garastāvokli. Šī hormona līmeni regulē arī dažādi antidepresanti.
Zinātnieki ir identificējuši šī gēna trīs variantus. Divas tā saucamās īsās alēles jeb varianti tiek saistīti ar lielāku depresijas un pašnāvību mēģinājumu risku. Pētnieki uzskata, ka pretēji trešajai, «garajai» alēlei pirmās divas arī izraisa pārspīlētu neiroķīmisku reakciju stresa situācijās.
Trīs zinātnieki no Eseksas universitātes nolēma pārbaudīt, kā cilvēki ar dažādiem šī gēna variantiem reaģē spriedzes un patīkamās situācijās.
Katram no 97 eksperimenta dalībniekiem tika rādīta diapozitīvu sērija, kur uz katra diapozitīva atradās divi attēli no trim dažādām kategorijām - bailes un stresu izraisoši attēli, patīkami un erotiski, kā arī neitrāla satura attēli. 16 dalībnieki, kuriem bija gēna 5-HTTLPR «garais» variants, ignorēja negatīvo materiālu un pievērsa uzmanību pozitīvajam. Savukārt grupa, kurai bija gēna «īsais» variants, reaģēja pretēji.
«Rezultāti liecina, ka ģenētiskas izcelsmes tendence skatīties uz dzīvi pozitīvi ir pamatmehānisms, kas nosaka cilvēka spēju pretoties stresam,» uzskata zinātnieki. Šī aizsargmehānisma trūkums rada lielāku garastāvokļu traucējumu risku.