Pasaules vēsturē ir neskaitāmas lietas, kas atklātas pavisam nejauši un bijušas kā blakusprodukts, izgudrotājam tiecoties uz pavisam citu mērķi, tāpēc izdevums «The Guardian» apkopojis piecus revolucionārus medikamentus, kas atklāti apstākļu sakritības dēļ.
Pasaulē slavenākā zilas krāsas tablete, kas vīriešiem pastiprina seksuālās spējas, tika izgudrota ASV farmācijas giganta «Pfizer» laboratorijā Kentā pēc neveiksmīga mēģinājuma radīt līdzekli pret angīnu.
Agrīnajos izmēģinājumos sildenafils, tagad zināms kā Viagra, vīriešu dzimuma brīvprātīgajos testētājos izraisīja ilgstošu un spēcīgu erekciju. Pēc tālākiem pētījumiem atklājās, ka Viagra, kuras sākotnējais mērķis bija atslābināt sirds asinsvadus, lai uzlabotu asinsriti, līdzīgi iedarbojas arī uz asinsvadiem dzimumloceklī.
Kopš Viagras parādīšanās tirgū 1998. gadā miljoniem vīriešu to ir izmantojuši, lai uzlabotu savu seksuālo dzīvi.
2007. gadā tā sauktajai Antinobela prēmijai kategorijā «Gada bezjēdzīgākais pētījums» tika nominēti Argentīnas zinātnieki, kuri atklāja, ka Viagra var palīdzēt kāmjiem atkopties no «Jet-lag» sindroma (stāvoklis, kad pēc ātras pārvietošanās no vienas laika zonas otrā prāts apjūk un nespēj pielāgoties jaunajai laika zonai).
Penicilīnu nejauši atklāja skotu patologs Aleksandrs Flemings pēc tam, kad, atgriežoties no mēnesi ilga atvaļinājuma, pamanīja, ka uz palodzes aizmirsts stāv laboratorijas trauciņš ar stafilokoku baktērijām. Mēnesi ilgajā laikā zeltainā stafilokoka baktērijas bija saskārušās ar pelējuma sēnīti, ko no ielas bija atpūtis vējš. Flemings pamanīja, ka vietās, kur atradās pelējums, stafilokoki bija pārtraukuši attīstīties. Flemings bija atklājis pirmās antibiotikas pasaulē, kuras nodēvēja par penicilīnu.
Šis atklājums Flemingam 1945. gadā atnesa Nobela miera prēmiju un pasaules slavu pēc tam, kad penicilīnu sāka ražot rūpnieciski, izraisot revolūciju medicīnā.
«Kad es pamodos 1928. gada 28. septembra rītā, man nebija ne jausmas, ka es izraisīšu revolūciju medicīnā un atklāšu pasaulē pirmās «baktēriju slepkavas» jeb antibiotikas, tomēr, par laimi, es to izdarīju,» vēlāk atcerējās Flemings.
Pirmo implantējamo sirds stimulatoru 1956. gadā izgudroja Ņujorkas inženieris Vilsons Greitbačs, kad centās uzkonstruēt ierīci, ar ko ierakstīt sirdspukstus. Kļūmes dēļ viņš savā prototipā iestrādāja nepareizo rezistoru, kas lika ierīcei izstarot regulārus elektriskos lādiņus, kuri atkārtoja normāla sirds ritma aktivitāti.
Greitbačs savā ierīcē nekavējoties ieraudzīja potenciālu, un pēc diviem gadiem darba viņš patentēja pasaulē pirmo implantējamo sirds stimulatoru, kurš uzreiz tika palaists tirgū.
Greitbača izgudrojums lika pamatus tam, ka mūsdienās vairāk nekā pusmiljons sirds slimnieku katru gadu spēj dzīvot normālu dzīvi.
Vairāki antidepresantu veidi ir atklāti pavisam nejauši, piemēram, ipronizaīds 1950 gadā tika lietots, lai ārstētu tuberkulozi, savukārt tricikliskie antidepresanti radušies pēc tam, kad 1960. gadā tika veikts eksperimentāls šizofrēnijas ārstēšanas kurss. Pavisam nesen atklāts arī, ka pretsāpju līdzeklim ketamīnam piemīt īpašības, kas var palīdzēt ārstēt depresiju.
Benzodiazepīnu grupas psihotropo vielu diazepīnu jeb plašāk zināmu kā valiumu atklāja poļu imigrants ASV Leo Sternbahs 20. gadsimta piecdesmitajos gados. Atklājuma pamatā bija 20 gadus agrāk Polijā veikti eksperimenti, lai atklātu jaunus balinātāju veidus.
Balinātāju atklāšana izgāzās, tomēr valiums ātri kļuva par vienu no populārākajiem recepšu medikamentiem ASV.
