Seši iemesli, kāpēc mēs visi lasām šausminošas ziņas

Apollo.lv
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia / Scanpix

Līdzīgi ziņkārībai par asiņainu ceļu satiksmes negadījumu, kuru grūti neaplūkot garāmbraucot, cilvēkiem ir grūti pretoties arī vēlmei lasīt ziņas par šausminošiem noziegumiem, bērnu seksuālu izmantošanu, dabas katastrofām un citām šīs pasaules nelaimēm.

 

Pirmais iemesls: Tā ir evolucionāra nepieciešamība

Cilvēka smadzenes ir tendētas uz draudu identificēšanu. Negatīvi virsraksti saceļ trauksmi smadzeņu mandeļveida kodolā, un iedarbojas izdzīvošanas instinkti. Piemēram, cilvēkam sāk šķist, ka viņam jāuzzina visas asiņainās slepkavības detaļas, lai nepieļautu tādas notikšanu paša ģimenē. Jāuzzina, vai nav nepieciešams kaut ko mainīt savā dzīvē, lai novērstu draudošās briesmas.

Un nav lielas nozīmes tam, vai draudi ir īsti vai hipotētiski - smadzenes jau izraisījušas interesi par tiem.

sabiedrība patiesībā pieprasa sliktas ziņas

 

Otrais iemesls: Mēs esam iemācījuši medijiem, ko mums piedāvāt

Ja šokējoši virsraksti sekmē laikrakstu pārdošanu, tad laikraksti tādus drukās. Mediji vienmēr saskārušies ar aicinājumiem ziņot arī par labiem notikumiem, taču tas nenotiek. Negatīvo ziņu attiecība pret pozitīvajām ir 17 pret 1.

Cilvēki apgalvo, ka vēlas lasīt labas ziņas, taču cilvēki mēdz melot. Kādā eksperimentā dalībniekiem tika dots uzdevums skatīties video fragmentus, kuru laikā tikšot novērotas un pētītas viņu acu kustības. Taču pirms tam zinātnieki apgalvoja, ka nepieciešami daži mērījumi, tādēļ dalībniekiem tika lūgts izvēlēties vienu no piedāvātajiem rakstiem un uzmanīgi to izlasīt. Pētījuma mērķis nebija pētīt dalībnieku acu kustības, bet novērot, kurus rakstus viņi izvēlēsies.

Un daudzi dalībnieki, kuri apgalvoja, ka mediji ir pārāk negatīvi, izvēlējās lasīt tieši negatīvos rakstus.

 

Trešais iemesls: Tiek satricinātas ilūzijas par «taisnīgo pasauli»

Negatīvās informācijas uzņemšana ikdienā nemaina faktu, ka daudzi cilvēki uzskata pasauli par labāku vietu, nekā tā ir. Cilvēki uzliek «rozā brilles» un apzināti tur sevi neziņā.

Tādēļ, saskaroties ar sevišķi šausminošām ziņām, piemēram, par māti, kas nogalinājusi savu bērnu, ilūzijas pat taisnīgo pasauli tiek satricinātas. Rodas nepieciešamība pēc detalizētākas informācijas, lai pārliecinātos, ka šī māte ir izņēmums - ne tāda kā mēs. Tādējādi, padziļināti interesējoties par šo šausminošo notikumu, cilvēks patiesībā nomierinās.

Vērojama arī tieksme meklēt upura rīcībā ko tādu, kas varētu būt izprovocējis noziegumu, atrast, ar ko upuris atšķiras no mums, lai mēs nenonāktu līdzīgā situācijā.

 

Ceturtais iemesls: Alkas pēc apstiprinājuma

Mūsu iepriekšējie priekšstati par tādiem jautājumiem kā reliģija, seksualitāte, politika mudina mūs lasīt tikai tos rakstus, kas atbalsta mūsu nostāju.

Bieži vien mūsu iepriekš izveidotie priekšstati satur daudz negativitātes. Ja mēs uzskatām konkrētas cilvēku grupas par sliktām, mums patīk dzirdēt viedokļus, kas atbilst mūsu domām, un internetā šādu viedokļu ir ne mazums.

Turklāt negatīvais piesaista cilvēkus vairāk nekā pozitīvais. Tādēļ arī labajām ziņām nav lielas izredzes izvirzīties priekšplānā, konkurējot ar ziņām par sliktiem notikumiem un traģēdijām.

 

Piektais iemesls: Algoritmi dod mums vairāk, nekā nepieciešams

Sociālais tīkls «Facebook», piemēram, izmanto algoritmu, lai izlemtu, kādu saturu rādīt pirmo pēc konta atvēršanas. Izsakoties pavisam vienkārši, «Facebook» konkrētajam lietotājam rāda to, ko uzskata par viņam interesantāko. Izvēle tiek izdarīta, balstoties uz to saturu, uz kuru lietotājs ir reaģējis iepriekš.

Nav nekāds noslēpums, ka mūs piesaista sliktas ziņas, tādēļ nebūtu jābrīnās, ka arī mūsu laika joslā «Facebook» parādās daudz sliktu ziņu.

 

Sestais iemesls: Vienkārša ziņkārība

Visiem cilvēkiem piemīt ziņkārība, daļu no kuras var uzskatīt par neveselīgu. Nesen internetā plaši izplatījās video, kurā islāmistu teroristi bija uzfilmējuši ASV žurnālista Džeimsa Folija nogalināšanu, nogriežot viņam galvu. Miljoniem cilvēku aplūkoja šo video un ar to dalījās.

Šādas vardarbības aplūkošana dod spēcīgu stimulu un ļauj mums justies dzīvākiem.

Grāmatas «Everyone Loves a Good Train Wreck» autors Ēriks Vilsons (Eric Wilson) pieļauj, ka, iespējams, par šādu ziņkārību tomēr nav jāsatraucas un tādā veidā izpaužas vēlme pieredzēt cita cilvēka ciešanas.

Vēlme just līdzi, lai izveidotu ciešāku saikni, noteikti ir vēl viens veids, kā izdzīvot evolūcijas procesā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu