Papētot sīkāk, atklājās, ka vīrieši tomēr biežāk savelk dusmīgu seju, ja jūtas dusmīgi, un izteiksmīgāk un ilgāk sarauc uzacis. Vīrieši arī ilgāk sarauc uz leju lūpu kaktiņus, nekā to mēdz darīt sievietes, kad viņas pārņem negatīvas emocijas.
Pētījumā secināts, ka sievietes vairāk izpauž laimi un skumjas, bet vīrieši - dusmas. Šis atklājums varētu liecināt par sabiedrības paražām attiecībā uz to, kas tiek uzskatīts par pieņemamu uzvedību vīriešiem un sievietēm. Tādā gadījumā var secināt, ka šīs paražas ir noturīgas dažādās kultūrās, jo pētījums tika veikts ASV, Vācijā, Lielbritānijā, Ķīnā un Francijā. Skatoties pa valstīm, zināmas atšķirības tika novērotas, taču ne izteiktas.
Makdafa pieejai ir vairākas priekšrocības, salīdzinot ar iepriekš veiktajiem pētījumiem laboratorijās. Pirmkārt, sejas izteiksmes pētītas lielam skaitam cilvēku - desmit reizes vairāk nekā tipiskā laboratorijas pētījumā. Tas dod pārliecību, ka novērotās atšķirības atspoguļo situāciju plašākā mērogā.
Otrkārt, pētījumā tika novērtētas sejas izteiksmes, cilvēkam reaģējot uz ikdienišķiem stimuliem ierastā vidē, tādejādi vēl vairāk palielinot iespēju vispārināt atklājumus.
Treškārt, zinātnieki ieguva datus no piecām valstīm, ļaujot salīdzināt dažādu kultūru emocionālo ekspresivitāti.
Tomēr daudzi jautājumi palikuši neatbildēti.
Vai sievietes biežāk pauda prieku, bet vīrieši dusmas tādēļ, ka tieši šīs emocijas pārdzīvoja intensīvāk? Diemžēl, pētījuma dalībnieki neraksturoja, kādas iekšējas sajūtas viņos raisa redzētās reklāmas, tādēļ nav iespējams tieši sasaistīt sejas izteiksmes ar emocionālo pieredzi.
Šī paša iemesla dēļ maz zināms arī par dzimumu atšķirībām, reaģējot uz konkrētiem emocionālajiem stāvokļiem, piemēram, riebumu, cerību un pateicību.
