Iespējams, ka viena no visvairāk apspriestajām un apsmietajām aizvēstures laika lietām ir karaliskā tiranozaura (Tyrannosaurus rex) niecīgās un šķietami bezjēdzīgās roķeles, kas pamatīgi kontrastēja ar milzīgā plēsēja biedējošo augumu. Tomēr jauns pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «The Geological Society of America», pierāda, ka tiranozaura rokas nemaz tik bezjēdzīgas nebija – tās bija ārkārtīgi noderīgas, lai brutāli saplosītu upuri.
Cilvēku priekšstats par karalisko tiranozauru krasi mainījās, kad 1874. gadā tika atrasti tā kauli. Kļuva zināms, ka šie dzīvnieki nestaigāja stāvus, ka tie bija reizē plēsēji un zālēdāji un ka kādā evolūcijas posmā tiem pat bija spalvas. Tagad arī tapis skaidrs, kā tiranozaurs lietoja savas mazās rokas.
«Iepriekšējie minējumi par tiranozaura roku iespējamajām funkcijām ir visai problemātiski. Ir skaidrs, ka tiranozaura senči savas garās rokas izmantoja, lai sagrābtu lietas, tomēr evolūcijas ceļā tās samazinājās, atstājot karalisko tiranozauru ar gaužām mazām rociņām. Tomēr tagad ir teorijas, kas liecina, ka bezjēdzīgas tās nepavisam nebija,» komentēja pētnieks Stīvens Stenlijs (Steven Stanley).
Īsās tiranozaura rokas bija ideālas, lai dzīvnieks varētu ar tām plēst savu upuri, jo tam bija ārkārtīgi spēcīgi kakla muskuļi, kas piešķīra roķelēm ārkārtīgu spēku. Katrs no tiranozaura diviem roku pirkstiem, kas bija apveltīti ar asiem nagiem, bija tik spēcīgs, ka ļāva zibenīgi pārplēst upuri uz pusēm.
Zināms, ka karaliskie tiranozauri bija ārkārtīgi nežēlīgi plēsēji, turklāt arī kanibāli, kuri izmantoja jebkuru iespēju, lai nogalinātu.
