Minesotas apelāciju tiesa uzskatīja, ka fakts, ka uz apsūdzētā datora atradās šifrēšanas programma, var tikt uzskatīts par pierādījumu noziedzīgu nodomu esamībai.
Vai datus šifrē tikai noziedznieki?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Apelācijas iesniedzējs Deivids Levijs, kas bija apsūdzēts par deviņgadīgas meitenes kailfoto uzņemšanu, tiesas sēdē norādīja, ka PGP šifrēšanas programma viņa datorā nav saistāma ar apsūdzību un nevar tikt uzskatīta par pierādījumu tiesas prāvās pret viņu.
Taču Minesotas apelāciju tiesa nolēma, ka iepriekšējās tiesas tiesneša lēmums ir bijis pamatots un šo faktu var izmantot kā apsūdzētā vainas pierādījumu. «Mēs atzīstam, ka apelanta interneta lietošanas paradumi un šifrēšanas programmas eksistence uz viņa datora vismaz kādā mērā ir saistāmi ar izvirzītajām apsūdzībām,» tiesas spriedumā rakstīja tiesnesis R. Rendels.
Rendels labprāt citēja atvaļinātā policista Brūka Šauba liecību, ka PGP «principā var nošifrēt jebkuru failu» un, «neskaitot Nacionālās drošības aģentūru», neviens cits šo šifru nevar uzlauzt. Šaubas sagatavotais datorekspertīzes slēdziens bija viens no prokuratūras argumentiem tiesas prāvā pret Leviju.
Tiesas sēdē netika pieminēts, vai policija atrada arī kādus šifrētus failus. Tā vieta Levija spriedums balstījās uz personisku meitenes liecību, ka apsūdzētais viņai par pozēšanu ir maksājis. Kā vēl viens apsūdzētā vainas pierādījums tika izmantota no viņa interneta pārlūka iegūtā informācija, ka viņš internetā ir meklējis pornogrāfiskus materiālus.