Vadoša Eiropas Savienības amatpersona apsūdzējusi lielākās IT kompānijas, kas tirgo atklātā pirmkoda risinājumus, ka tās izmanto atklātā pirmkoda izstrādātājus kā apakšuzņēmējus.
IT gigantus apsūdz atklātā pirmkoda izstrādātāju ekspluatācijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielākajām Amerikas IT kompānijām tiek pārmesta pārāk liela ietekme uz atklātā pirmkoda programmatūras izstrādātāju kopienas attīstību.
Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības un mediju direktorāta Programmatūras tehnoloģiju nodaļas vadītājs Jēzuss Vilansente teica, ka tādas lielās kompānijas kā «IBM», «HP» un «Sun» vienkārši izmanto atklātā pirmkoda izstrādātājus, neveicinot neatkarīgu komerciālu produktu izstrādi atklātā pirmkoda izstrādātāju kopienā.
«Ja «IBM» jautā savam klientam, vai tas vēlas atklātā pirmkoda risinājumu, un viņš patiešām tādu vēlas, viņam tiek piedāvāts kāds «IBM», «Sun» vai «HP» atklātā pirmkoda risinājums,» Holandes Atvērtā pirmkoda programmatūras konferences debatēs Amsterdamā izteicās Vilansente, piebilzdams, ka principā patlaban atvērtā pirmkoda izstrādātāju kopiena ir lielo Amerikas kompāniju līgumstrādnieki.
«Atvērtā pirmkoda izstrādātāju kopienai jāsāk uztvert sevi nopietni, viņiem jāsaprot, ka viņi ietekmē daļu no sabiedrības attīstības. Tad, kad mēs to sapratīsim, mēs būsim sākuši kustību pareizajā virzienā,» teica Vilansente.
Šie Vilansentes izteikumi pārsteidza citus debašu dalībniekus, arī «Sun» viceprezidentu Džeimsu Batiju. Eksperti jau iepriekš ir norādījuši, ka tādas lielās kompānijas kā «IBM» ir veikušas vērtīgu ieguldījumu, atbalstot atvērtā pirmkoda programmatūru un pārliecinot uzņēmējus un IT profesionāļus, ka atvērtā pirmkoda risinājumi var būt laba alternatīva patentētajiem risinājumiem.
Batijs situāciju nekomentēja tieši, viņš vienīgi norādīja, ka viņa kompānija uzskata par savu pienākumu atbalstīt atvērtā pirmkoda izstrādātāju kopienu. «Sun» atbalsta daudzus atvērtā pirmkoda projektus, kuru starpā ir arī atvērtā pirmkoda biroja programmatūras pakete «OpenOffice.org».
Vēl pirms šīm debatēm Vilansente savā uzrunā izteica bažas par Eiropas programmatūras industriju. Viņš teica: «Domāju, ka Eiropā šodien nav savas programmatūras industrijas, patlaban tāda ir vienīgi Amerikā. Nākotnē šādas industrijas varētu rasties arī Ķīnā un Indijā, tāpēc arī mums būtu jāizlemj, vai Eiropai nākotnē būs sava programmatūras industrija.»
Vilansente norādīja, ka atklātais pirmkods ir vitāli nepieciešams Eiropas programmatūras industrijai un ka tā attīstību kavē intelektuālā īpašuma atbalstītāji. Kāds no auditorijas norādīja, ka Eiropas Komisija pati kavē atvērtā pirmkoda attīstību, atbalstot programmatūras patentu direktīvu, kas varētu kaitēt atvērtā pirmkoda attīstībai. Uz šo izteikumu Vilansente atbildēja, ka ne visi Eiropas Komisijā atbalsta šīs direktīvas ieviešanu.