Pirmajam mobilajam vīrusam apritējis gads

Apollo.lv
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pirms gada, 2004. gada 15. jūnijā, plaši pazīstamā starptautiskā datorvīrusu rakstītāju grupējuma «29a» dalībnieki ar spāņu vīrusu kolekcionāra «Virusbuster» starpniecību nosūtīja pirmo mobilā tārpa «Cabir» paraugu antivīrusu kompānijām visā pasaulē. Šis mobilo vīrusu eksistences iespējamības pierādījums darbojās mobilajos tālruņos ar «Symbian OS Series 60» platformu, sevis pārsūtīšanai izmantoja «Bluetooth» interfeisu un ar ierobežotajām izplatīšanās spējām drīzāk bija konceptuāla nekā «kaujas» izstrādne. Tālāk sekoja tas, kas parasti ļoti sekmē vīrusu vai citu kaitīgo programmu jaunu efektīvāku modifikāciju rašanos un izplatību «savvaļā», — 2004. gada decembra beigās internetā tika nopublicēts oriģinālais «Cabir» pirmkods. Patlaban ar dažādām tārpa «Cabir» modifikācijām inficēti tālruņi fiksēti vairāk nekā 30 valstīs (Latvija nav minēta), bet kopējais kaitīgo programmu un to variantu skaits ir sasniedzis gandrīz apaļu simtu — vairākums no tām pieder «Trojas zirgu» klasei un tāpat paredzētas «Symbian» tālruņiem.

Līdzšinējā notikumu attīstība ļauj izdarīt divus svarīgus secinājumus: mobilo ierīču operētājsistēmas pagaidām ir nedrošas, un lietotājiem būtu jāsaprot, ka mobilajām ierīcēm ir iespējami tieši tāda paša veida uzbrukumi kā parastajiem datoriem. Cik ilgs laiks vajadzīgs, lai «konceptuālā pierādījuma» radītā tērcīte pārvērstos par palu straumi? Šis jautājums šobrīd satrauc un nodarbina daudzus, sākot no neskaitāmiem mobilo tālruņu īpašniekiem līdz analītisko kompāniju speciālistiem. «Mūsdienu kiberdraudu pamats lielākoties meklējams nolūkā nelikumīgi iedzīvoties: naudas iegūšanai kibernoziedznieki izmanto datorkrāpniecību, nevēlamo reklāmu (surogātpastu ieskaitot) un izspiešanu,» skaidro Valdis Šķesters, antivīrusu kompānijas «Kaspersky Lab» pārstāvis Latvijā. «Datornoziedznieki ir apjautuši, cik lielas naudas pelnīšanas iespējas nodrošina ļaundabīgais kods, un izmanto tās arvien vairāk. Daudzas jaunākās mobilās ierīces piedāvā līdzīgas iespējas kā, piemēram, galda datori. No šā viedokļa, tās, attīstoties un iekarojot arvien lielāku popularitāti, kļūs arvien «interesantākas» ļaundariem.»

«Taču ir arī ierobežojoši faktori mobilo kaitīgo programmu tapšanai un izplatībai,» stāsta Valdis Šķesters. «Viens no svarīgākajiem ir dominējošas unificētas platformas neesamība mobilo ierīču tirgū. Pēc analītiskās kompānijas «Gartner» pēdējiem novērtējumiem ir vajadzīgs, lai ne vairāk kā trīs platformas kopā veidotu 90% no tirgus, bet dominējošā tuvotos vismaz pusei no tirgus. Eksistē arī citi ierobežojuši faktori, kuru ietekme kopā ar iepriekš minēto, pēc «Gartner» prognozēm, saglabāsies vismaz līdz 2007. gada sākumam, un līdz šim laikam runas par plašiem globāliem uzbrukumiem mobilajiem tālruņiem ir pāragras.»

http://www.kaspersky.com/beta

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu