Vadošie zinātnieki uzskata, ka nesenie ar klimata izpēti saistītie skandāli ir pasliktinājuši zinātnes reputāciju kopumā, vēsta BBC News. Pēc ASV Nacionālās Zinātņu akadēmijas prezidenta Ralfa Siserouna (attēlā) vārdiem, tādu incidentu, kā «klimatgeita» rezultātā, cilvēk sākuši mazāk ticēt zinātniekiem. Runa šeit ir par gadījumu, kurš pagājušā gada decembrī īsi pirms klimata sanāksmes Kopenhāgenā piesaistīja plašu sabiedrības uzmanību.
Toreiz hakeri publicēja tūkstošiem viena no vadošajiem Lielbritānijas klimatoloģijas centra nolaupītās elektroniskās vēstules un iekšējos dokumentus. No šiem materiāliem radās iespaids, ka virkne vadošo klimatologu apzināti kropļojuši jeb slēpuši datus, kā arī «piedzinuši» tos savām teorijām.
Uzzinot par strīdīgo klimatologu saraksti, cilvēkiem radās aizdomas, ka zinātnieki «iestājas pret vārda brīvību», saka Ralfs Siserouns. «Ir daži apstiprinājumi tam, ka neuzticība izplatās. Pastāv viedoklis, ka zinātnieki neatbalsta atšķirību uzskatos un sazvērējušies, iznīcina konkurentu», - teica Siserouns. Citi Sandjego notiekošās konferences dalībnieki, tajā skaitā, britu Karaliskās biedrības vadītājs Martins Riss, piekrita tam, ka zinātniekiem ir nepieciešams atklātāk runāt par savu pētījumu rezultātiem. Nesenās aptaujas liecina, ka klimatiskais skepticisms pašlaik uzņem apgriezienus. ASV Nacionālās Zinātņu akadēmijas prezidents saista sabiedriskās domas maiņu ar klimatologu vēstuļu noplūšanu un Starpvaldību klimata izmaiņu komisijas izdarīto kļūdu vienā no saviem būtiskākajiem ziņojumiem publicēšanu.
Pēc viņa vārdiem, notikumi izraisīja domino efekta sākšanos. «Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka atbildēs uz tādiem jautājumiem, kā «Cik jūs cienāt zinātniekus?» jeb «Vai viņi izturas bezkaislīgi?» pēdējo mēnešu laikā aizvien biežāk izskan negatīvs viedoklis», - saka Siserouns. Viņš uzskata, ka pašreiz novērojamai uzticības krīzei ir jākļūst par signālu pētniekiem un, ka pasaulē sācies «laikmets, kurā cilvēki sagaida lielu caurspīdību». «No mums gaida, ka mēs lielā pakāpē rīkosimies atklāti, un mums vienkārši pie tā ir jāpierod. Kā zinātne pilnveidojas un pielabo pati sevi, tā arī mūsu rīcībai ir jāpilnveidojas pašai sevi jāpilnveido», - uzskata Siserouns.