Zinātnieki publicē kviešu un ābeles genomu atšifrējumu sākotnējos variantus

www.cerealsdb.uk.net

«Mūsu pētījumā ir svarīga informācija, kas ļoti noderēs selekcionāriem,» atzīmējis darba autors, ģenētiķis Keits Edvardss. Pētījumā piedalījās speciālisti no Lielbritānijas Bristoles un Liverpūles universitātēm, kā arī no Džona Inesa zinātniski pētnieciskā institūta Norvičā.

Jāpiebilst, ka kviešu ģenētiskais kods sastāv no 17 miljardiem nukleotīdu. Ar tā pētniecību nodarbojas daudzas zinātnieku grupas visā pasaulē, tomēr genoma atšifrēšana līdz pēdējam laikam tika uzskatīta par neatrisināmu uzdevumu. Salīdzinājumam – cilvēka genoms satur piecas reizes mazāk nukleotīdu.

«Mūsu iegūtā informācija ļaus noteikt atšķirības starp dažādu šķirņu kviešiem. Tas savukārt ir ļoti svarīgi «nākotnes kviešu» radīšanai, kuriem jābūt ar augstu izturību pret sausumu un jādod lielāka raža. Tā ir nenovērtējama palīdzība cīņā ar pārtikas trūkumu pasaulē. Faktiski šķirnes, kuras mēs selekcionējam pašlaik, veidos mūsu pārtiku pēc 10 gadiem,» skaidrojis Neils Halls no Liverpūles universitātes.

Kvieša genoms bija pēdējais neatšifrētais no mūsu planētas svarīgākajiem graudaugiem. Divu citu būtisku pārtikas kultūru – rīsu un kukurūzas – genomi ir daudz vienkāršāki un jau detalizēti izpētīti.

(Vēlreiz jāuzsver, ka britu zinātnieki nav atšifrējuši kviešu genomu pilnībā – pagaidām tas ir tikai fragmentārs pētījums, tomēr ar darba rezultātiem pietiek selekcionāru darbam, jo tos interesē galvenokārt genoma pamatiezīmes.)

Ne tik stratēģiski svarīgs, taču tādēļ ne mazāk interesants ir «Golden» šķirnes ābeles genoma atšifrējuma sākotnējais variants, kas publicēts žurnāla «Nature Genetics» pēdējā numurā. Pateicoties šim pētījumam, zinātnieki noskaidrojoši mūsdienu ābeļu izcelsmi un atklājuši gēnus, kuri atbild par ābolu garšu un fiziskajām īpašībām.

«Izpratne par ābeles genoma likumsakarībām ievērojami paātrinās darbu pie dažādu šķirņu ģenētisko atšķirību atklāšanas. Atklājot šīs atšķirības, selekcija uzlabotu šķirņu iegūšanai vairs nenotiks «akli», bet gan ar precīzu mērķi. Radīsies iespējas izveidot šķirnes ar īpašībām, kas nepieciešamas gan patērētājiem, gan fermeru saimniecībām,» darba rezultātus komentējis Vašingtonas universitātes pētnieks un viens no publikācijas autoriem Keits Evanss.

Pētījuma gaitā arī neapstrīdami pierādīts, ka visu mūsdienu dārza ābeļu ciltsmāte ir tā dēvētā Sīversa ābele – mežābele, kura aug kalnainos apvidos Kazahstānas dienvidos. Līdz ar to ir izbeigti gadiem ilgušie botāniķu strīdi par šo tēmu.