Zinātnieki: Ķīnas mūra izturības pamatā ir rīsu putra

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Scanpix/AP

Ķīnas zinātnieki noskaidrojuši Ķīnas mūra izturības noslēpumu, vēsta «The Daily Telegraph». Ķīmiķi noskaidrojuši, ka cementējošā šķidruma sastāvā bijusi lipīga rīsu putra.

Pēc Čžeczjanas provinces universitātes profesora sacītā, strādnieki, kuri, pirms 600 gadiem, Mina dinastijas valdīšanas laikā būvēja Lielo Ķīnas mūri, šķidrumā bloku stiprināšanai izmantojuši rīsu putru un dzēstos kaļķus - parastu celtniecības maisījumi sastāvdaļu. Rīsu putras izmantošana toreiz bija visai progresīvs un novatorisks pasākums.

«Lielā Ķīnas mūra celtniecības masas noslēpums bija tajā, cik meistarīgi proporcijās tika sajauktas organiskās un neorganiskās vielas. Amilopektīns no rīsiem un kalcija karbonāts no kaļķiem radīja vielu, kura sajaucoties radīja vielu, kurai piemīt augsta mehāniska izturība,» - paskaidroja profesors. Vietām uz kurām izlija šāds šķidrums zāle nespēj izaugt cauri vēl joprojām.

Interesanti, ka tos rīsus, kurus izmantoja Lielās Ķīnas mūrim domātajā klīsterī, ķīniešu strādnieki arī izmantoja uzturā. Universitātes profesors arī atzīmēja, ka lipīgā rīsu masa tikusi izmantota arī Minu dinastijas laika kapeņu un tempju kompleksu būvniecībā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu