Zinātnieku grupa piedāvājusi pieņemt jaunu etalonu kilogramam, kura svars laika gaitā nemainīsies kā pašreizējam etalonam. Pētnieku darbs pagaidām vēl nav pieņemts publicēšanai recenzētā zinātniskā žurnālā, bet tā preprints ir pieejams interneta vietnē «arXiv.org».
Starptautiskais kilograma etalons glabājas Parīzes Izmēru un svaru palātā. Tas ir no platīna un irīdija sakausējuma (attiecība ir 9:1) veidots cilindrs (attēlā kilograma etalona datorizēts modelis), kura diametrs un augstums ir 39,17 milimetri. Etalons ticis atliets 1889. gadā, un kopš tā laika tā svars varēja izmainīties, tajā skaitā, putekļu nosēšanās dēļ. Speciālisti cenšas pēc iespējas retāk to ņemt no pagraba, kurā tas glabājas, jo dažu atomu «atraušanās» dēļ, tā svars mainās.
Zinātnieki piedāvāja dažus alternatīvus kilograma etalona variantus. Piemēram, par tādu varētu kļūt ķermenis, kura ekvivalentā enerģija atbilst tādai protonu enerģijai, kurai summāro svārstību biežums būtu (299792458 kvadrātā/ 66260693) x 10 četrdesmit pirmajā pakāpē hercu. Taču, lai iegūtu šādu etalonu būs jāveic ļoti dārgi eksperimenti.
Jaunā darba autori piedāvājuši citu etalona variantu. Viņi izrēķināja, ka kilogramam atbilstošs svars būs no oglekļa-12 izotopa atomiem veidotam kubam, kuram šķautņu garums būs 8,11 centimetri. Šādam kubam būs stingri noteikts atomu skaits – 2250 x 28148963 trešajā pakāpē.