Cilvēks uz Marsa: Vai esam gatavi kolonizēt Sarkano planētu?

Apollo.lv
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: NASA

Space Policy

2016. gadā divi astronauti pabeidza teju gadu ilgu misiju SKS - ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) astronauts Skots Kelijs un Krievijas kosmonauts Mihails Korņijenko pavadīja SKS 340 dienas. Viņu fiziskā un garīgā veselība tika rūpīgi pētīta un analizēta.

NASA šo misiju SKS raksturoja kā daļu no gatavošanās ceļojumam uz Marsu. Tomēr «Space Policy» publiskotais pētījums liecina, ka uz Zemes sagatavoties dzīvei uz Marsa nav iespējams.

NASA cer nosūtīt cilvēkus uz Marsu šī gadsimta trīsdesmitajos gados.

«Mēs nevaram simulēt tādus pašus fiziskos un vides apstākļus, lai atveidotu Marsa vidi, es domāju, tādas īpašības kā mikrogravitāti un radiāciju,» skaidroja kognitīvais zinātnieks un viens no pētījuma autoriem Konrads Šociks (Konrad Szocik) no Informācijas tehnoloģiju un vadības universitātes Žešovā, Polijā.

«Rezultātā mēs nevaram prognozēt fizisko un bioloģisko ietekmi uz cilvēkiem, kas dzīvos uz Marsa,» norādīja zinātnieks.

Viņaprāt, apziņu par vienvirziena ceļojumu un visām iespējamām briesmām nevar simulēt SKS vai Antarktīdā, kas bieži izmantota pētījumiem, gatavojoties kosmosa misijām.

Cilvēki Antarktīdā nav tik ļoti atkarīgi no mākslīgajiem dzīvības atbalsta pasākumiem kā astronauti kosmosā, uzskata Šociks.

Viņš atzina, ka cilvēki, kas pieraduši pie skarbiem apstākļiem, būtu vispiemērotākie Marsa misijai. Tādēļ SKS vai Antarktīda būtu noderīgas vietas apmācībām, bet ar to, visticamāk, nepietiks, uzskata zinātnieks.

Viņaprāt, varētu būt nepieciešams spert soli tālāk un modificēt cilvēku ķermeņus un prātus vēl pirms došanās uz Marsu.

Šociks norādīja, ka cilvēkiem, kuri gatavotos doties uz Marsu, varētu dot medikamentus, kas palīdzētu ierobežot emocionālo reakciju krīzes brīžos, vai elektroniski mainīt cilvēku maņas. Protams, kā to izdarīt, vēl ir neatbildēts jautājums.

Šociks atzina, ka ir ļoti nobažījies par to, kā cilvēku kopiena funkcionēs uz Marsa.

Pašreiz vairums diskusiju par Marsa apdzīvošanu koncentrējas uz tehnoloģiskajiem un finansiālajiem jautājumiem un mazāk pētīti sociālie aspekti.

«Cilvēks ir sociāls dzīvnieks un viņš dzīvo grupā,» norādīja Šociks. Viņaprāt, būtu jāpēta, kā, dzīvojot uz Marsa, novērst tādas cilvēku kopienām raksturīgas problēmas kā konflikti, kari, krāpšana un citas šādas likstas.

Zinātnieks ir arī nobažījies par cilvēku vairošanos uz Sarkanās planētas, jo tam nepieciešama ne tikai tehnoloģiskā un medicīniskā atbalsta sistēma, bet arī pietiekami liela populācija, lai izvairītos no radniecīgu indivīdu krustošanās.

Šociks uzskata, ka uz Marsa būtu nepieciešami vismaz 500 pieauguši cilvēki.

Marsa apdzīvošana būtu izaicinājums arī mediķiem, kuriem būtu jāizdomā, kā samazināt mirstību no slimībām, iespējamām tehnoloģiskām problēmām, Marsa radiācijas un citiem faktoriem, norādīja zinātnieks.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu