Izpētīts, ka trausls miegs ir mantojums no mūsu senčiem

Apollo.lv
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia / Scanpix

Cilvēkam kļūstot vecākam, bieži vien samazinās miega kvalitāte, tomēr jaunā pētījumā, ko sadarbībā ar Āfrikas moderno mednieku un vācēju cilti izstrādājuši ASV zinātnieki, izvirzīta teorija, ka trausls miegs vecāku cilvēku starpā ir no mūsu senčiem pārņemts instinkts.

Kā vēsta izdevums «Daily Mail», zinātnieki izpētījuši, ka trausls miegs vai pilnīgs bezmiegs starp vecāka gadu gājuma cilvēkiem ir evolūcijas ceļā vēl neizzudis instinkts no vairāk nekā 2000 gadus senas pagātnes, kad, piemēram, klīstošs lauva ciltij varēja uzbrukt arī nakts vidū.

«Zināms, ka, dzīvojot kopā ar vecākiem, cilvēks iegūst vairākas priekšrocības, tomēr tikai tagad mēs esam nonākoši pārsteidzoša atklājuma priekšā, ka vecāku bezmiega iemesls varētu būt instinktos balstīta vēlme pasargāt savus bērnus no klīstošām lauvām,» komentējis viens no pētījuma autoriem, Djūka universitātes profesors Deivids Samsons.

Hadzas cilts Tanzānijā, kas piedalījās pētījuma praktiskajā daļā, piekopj pirmatnēju dzīvesveidu, pārtiekot tikai no nomedītā vai savāktā. Cilts locekļi ievēro īpašu diennakts režīmu – tādu, kāds valdīja starp mednieku un vācēju cilts locekļiem tūkstošiem gadus senā pagātnē.

Hadzas cilts locekļi dzīvo un guļ 20 līdz 30 lielās cilvēku grupās. Dienas laikā sievietes un vīrieši dodas savannā, lai vāktu ogas, augļus, medu un medījumu, savukārt naktīs cilts locekļi sapulcējas pie ugunskura un vēlāk dodas pie miera.

Pētnieki izanalizēja 33 veselīgus 20 līdz 60 gadus vecus cilts locekļus, novērojot viņu kustības miegā un sirdsdarbības ātrumu. Atklājās, ka miega ritms starp cilts locekļiem bija būtiski atšķirīgs.

Vairāki cilts locekļi devās gulēt desmitos vakarā un modās septiņos no rīta, bet citi pie miera devās jau astoņos vakarā un modās sešos no rīta, kamēr vēl vairāki palika nomodā līdz vienpadsmitiem vakarā un gulēja līdz astoņiem no rīta. Vecākie cilts locekļi pārsvarā pie miera devās ātrāk un no rīta modās agrāk nekā jaunieši.

Nakts vidū vairāki no cilts locekļiem cēlās, lai uzsmēķētu vai nomierinātu raudošu zīdaini, citi grozījās un knosījās īslaicīgā bezmiegā. Rezultātā brīži, kad visi cilts locekļi būtu vienlaicīgi aizmiguši, bija ļoti reti.

«Ja cilvēks guļ trauslākā miegā, tad tam ir vieglāk pamosties no trokšņa, ko varētu izraisīt kāds ienaidnieks,» komentēja viens no pētījuma autoriem profesors Čārlijs Nans.

Zinātnieki cer, ka šī pētījuma rezultāti palīdzēs ārstēt miega traucējumus vecāku cilvēku vidū.

«Bieži vien vecāki cilvēki ārstiem sūdzas, ka tie ļoti agri pamostas un vairs nevar aizmigt. Ārsti to bieži uztver kā psiholoģisku kaiti, tomēr varbūt ar šiem cilvēkiem viss ir kārtībā. Varbūt arī citi psiholoģiski traucējumi ir nevis kaites, bet gan mūsu senču mantojums,» minējumu izteicis profesors.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu