Arheologi Kenijā atraduši 13 miljonus gadus vecu pērtiķu mazuļa galvaskausa fosiliju, kas, iespējams, ir pati vecākā atrastā liecība par cilvēka izcelšanos.
Jauns atklājums: Cilvēks cēlies no 13 miljonus gadu veca pērtiķa
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Fosilija saglabājusies, pateicoties netālu esošā vulkāna izvirdumam, kas miljoniem gadus senā pagātnē pārklājis tuvējo mežu un arī cilvēka senci, ļaujot tam saglabāties līdz pat mūsdienām.
Pateicoties citām fosilijām, līdz šim brīdim pētnieki varēja ieskatīties tikai 10 miljonus gadus senā pagātnē, tāpēc nebija īsti skaidrs, kā varēja izskatīties primāts, no kā attīstījies zināmais cilvēka un pērtiķa sencis. Tomēr šis atradums beidzot izgaismo neskaidrības un ļauj cilvēkam spert nākamo soli evolūcijas pētniecības attīstībā.
Jaunās sugas pērtiķis, kas nodēvēts par «Nyanzapithecus alesi», savas nāves brīdī bija tikai 16 mēnešus vecs. Galvaskausam ir salīdzinoši mazs deguns, līdzīgs kā gibonu sugas pērtiķiem, tomēr dzirdes kanāli ir līdzīgi cilvēku un šimpanžu kanāliem.
«Giboni ir pazīstami kā ārkārtīgi ātri un veikli radījumi, tomēr šī galvaskausa dzirdes kanāli liecina, ka tā īpašnieks bija lēnāks un uzmanīgāks par giboniem,» klāstīja Londonas universitātes profesors Freds Spūrs.
Atrastā galvaskausa fosilija ir vislabāk saglabājusies liecība visā fosiliju vēsturē.
«Netālu esošā vulkāna izvirduma laikā tika pārklāts mežs, kurā mēs atradām šo fosiliju, ļaujot mums ieskatīties 13 miljonus gadu senā pagātnē,» piebilda pētījuma līdzautors Kreigs Feibels.
