ERAF projekts «Nanostrukturētu sensoru matricu un to kontroles iekārtu izveide»

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Projekta ietvaros Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūtā ir izstrādātas jaunas tehnoloģijas tuvu sakārtotu nanodaļiņu masīvu veidošanai, portālu «Apollo» informēja Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta pārstāvis Juris Prikulis.

Tehnoloģijas pamatā ir prasme izveidot sevišķi plānus nanodaļiņu veidošanas šablonus (veidnes jeb maskas), ar kuru palīdzību uz virsmas tiek uznests vēlamais materiāls. Sākotnēji tiek elektroķīmiski veidotas porainas alumīnija oksīda kārtiņas. Poru izvietojums tajās atgādina bišu šūnas. Izveidotās kārtiņas tiek novietotas uz vajadzīgās virsmas un pārklātas ar nanodaļiņu vaidošanas materiālu. Tad alumīnija oksīda šablons tiek nocelts no virsmas, uz kuras paliek izveidotās nanodaļiņas.

Projekta realizācijas laikā atrasts inovatīvs risinājums šādu masku – šablonu (kuras var izveidot biezumā no 30 līdz 200 nanometri) pārnesei un līdz ar to nanodaļiņu masīvu veidošanai uz gandrīz jebkuras virsmas, tai skaitā dažādiem pusvadītāju materiāliem. Izstrādātās tehnoloģijas ļauj mainīt nanodaļiņu diametrus robežās no 14 līdz 100 nanometri (katras nanodaļiņas izmērs ir apmēram 1000 reizes mazāks par cilvēka mata diametru), kā arī mainīt to savstrapējos attālumus. Rezultātā iegūtās nanodaļiņas ir cita citai ļoti tuvu, tomēr tās nekad nesaskaras. Šāda izmēra struktūrām ir neparastas īpašības, piemēram, zelta un sudraba nanodaļiņas maina krāsu atkarībā no savstarpējā izkārtojuma un mijiedarbības ar vidi. Katra nanodaļiņa var darboties kā optiskā starojuma antena un var ievērojami palielināt saules bateriju lietderību.

Iegūtās nanodaļiņu kopas ir blīvākas un ar mazākiem daļiņu izmēriem nekā bijis iespējams iegūt līdz šim ar līdzīgām metodēm. Darba gaitā esam izstrādājuši tehnoloģijas to izmantošanai ķīmisko un bioloģisko sensoru veidošanai.

Projekta rezultātiem ir ne vien praktisks pielietojums, bet arī ievērojams jaunuma faktors zinātnes jomā.

Projektā izpildes rezultātā izstrādātas 4 metodes, 6 tehnoloģijas, 6 produktu prototipi, sagatavoti 3 patenti un sagatavotas 8 publikācijas starptautiski atzītos zinātniskos žurnālos.

Vienošanās Nr.2010/0251/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/096

* Šis ir apmaksāts reklāmas raksts.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu