Neandertāliešu DNS var ietekmēt mūsdienu cilvēku ādas toni, matu krāsu, miega paradumus, noskaņojumu un pat noslieci uz smēķēšanu, raksta «LiveScience», vēstot par jaunu pētījumu.
Cilvēku matu krāsa un miega paradumi var nākt no neandertāliešiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Neandertālieši, kas ir mūsdienu cilvēku tuvākie izmirušie radinieki, Eiropā izmira pirms 40 000 gadu. Pēdējo desmit gadu laikā veikti pētījumi atklājuši, ka neandertālieši ir krustojušies ar mūsdienu cilvēku senčiem, kuri imigrējuši no Āfrikas. Šobrīd zinātnieki noskaidrojuši, ka ārpus Āfrikas izcēlušos mūsdienu cilvēku grupu gēni satur 1,8% līdz 2,6% neandertāliešu DNS.
Jau iepriekš noskaidrots, ka neandertāliešu gēnu varianti ietekmē dažādas mūsdienu cilvēku veselības problēmas, piemēram, depresiju, sirdslēkmes risku, atkarību no nikotīna un aptaukošanos. Pētnieki tomēr vēlējās noskaidrot, vai neandertāliešu DNS ietekmē arī ar slimībām nesaistītas mūsdienu cilvēku iezīmes.
Viņi analizēja vairāk nekā 112 000 Lielbritānijas bioloģiskās bankas brīvprātīgo DNS paraugu. Šajā veselības informācijas datubāzē atrodamas ziņas arī par ēšanas paradumiem, ārējo izskatu un uzvedību.
Zinātnieki atklāja, ka neandertāliešu DNS ir viens no avotiem dažādām mūsdienu cilvēku iezīmēm, «LiveScience» pastāstīja pētījuma autors Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūta Leipcigā pētnieks Mihaels Dannemans (Michael Dannemann).
Piemēram, neandertāliešu DNS var ietekmēt mūsdienu cilvēku matu krāsu, ādas toni un tendenci uz iedegumu, norādīja pētījuma autore Džaneta Kelso (Janet Kelso), kura arī ir no Maksa Planka institūta. Mūsdienu cilvēkiem, kuriem ir atsevišķi neandertāliešu gēnu varianti, piemīt tendence smēķēt. Savukārt citi neandertāliešu gēnu varianti ietekmē cilvēka vēlmi vēlu iet gulēt.
Pētnieki, kuru secinājumi publicēti žurnālā «American Journal of Human Genetics», arī noskaidroja, ka daži neandertāliešu gēnu varianti ir saistīti ar gaišāku ādas toni un matu krāsu, savukārt citi gēnu varianti ir saistīti ar tumšākiem toņiem.
Tas varētu nozīmēt, «ka neandertālieši atšķīrās cits no cita, tāpat kā atšķiras cilvēki», sacīja Dannemans.
Kelso norādīja, ka daudzas no šīm īpašībām, tostarp ādas un matu krāsa, garastāvoklis un miega paradumi, ir saistīti ar cilvēka uzņemto saules gaismu. Viņa piebilda, ka neandertālieši Eirāzijā bija dzīvojuši jau gadu tūkstošiem, kad mūsdienu cilvēki tur ieradās pirms 100 000 gadu. Tādēļ neandertālieši, domājams, bija labāk pielāgojušies zemākiem un mainīgākiem ultravioletā starojuma līmeņiem salīdzinājumā ar tikko no Āfrikas imigrējušajiem cilvēkiem. Šīs iezīmes viņi nodeva saviem pēcnācējiem, kas radušies krustošanās ceļā ar mūsdienu cilvēku senčiem.