Austriešu zinātnieki jaunā, kontroversālā pētījumā secinājuši, ka par spīti šķietami veselīgajam dzīvesveidam veģetāriešiem ir vājāka fiziskā un garīgā veselība nekā gaļēdājiem.
Zinātnieki: Varat neticēt, bet veģetārieši ir slimīgāki par gaļēdājiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumā, ko izstrādājuši Grācas medicīnas universitātes pētnieki, atklāts, ka veģetārā diēta, proti, samazināta piesātināto tauku un holesterīna uzņemšana organismā, kas aizstāti ar augļiem, dārzeņiem un pilngraudu produktiem, var būt iemesls paaugstinātam vēža, dažādu alerģiju un garīgo slimību, piemēram, depresijas un melanholijas riskam.
Pētījumā tika izmantoti dati no Austrijas veselības organizācijas veiktās aptaujas, kuras mērķis bija noskaidrot ēšanas paradumu un dzīvesveida atšķirības starp gaļēdājiem un veģetāriešiem.
Tika aptaujāti un pēc vecuma, dzimuma un sociālā stāvokļa sagrupēti 1320 cilvēki, no kuriem 330 indivīdi bija veģetārieši, 330 gaļēdāji, kas uzturā lieto arī daudz augļu un dārzeņu, 300 sabalansēta uztura cienītāji un 330 indivīdi, kuri pārsvarā uzturā mēdz patērēt gaļu.
Rezultātā atklājās: lai arī veģetārieši ikdienā patērē mazāk alkohola un tiem ir vidēji mazāks ķermeņa svars, tomēr tiem ir sliktāks fiziskās un garīgās veselības stāvoklis.
Turklāt tie dalībnieki, kuri ikdienā patērē mazāk gaļas, biežāk mēdz izvairīties no ārstu apmeklējumiem un dažādām vakcīnām.
«Mūsu pētījums pierādīja, ka austriešu pieaugušie veģetārieši ir neveselīgāki nekā gaļēdāji, turklāt tiem ir zemāka dzīves kvalitāte,» rakstīts pētījumā.
Pētījuma autori jau aizstāvējuši savu pētījumu pret tiem, kuri uzskata, ka tā ir tikai gaļas industrijas propaganda un reklāma.
«Mēs esam distancējušies no šāda apmelojuma, jo tas ir radies nepareizas datu interpretācijas rezultātā. Mēs patiesi atklājām, ka veģetārieši tiešām no attiecīgām slimībām cieš vairāk nekā gaļēdāji. Protams jāveic tālāki pētījumi, lai varētu saprast, kāpēc tieši tā notiek,» izdevumam «The Austrian Times» pavēstīja pētījuma koordinatore Natālija Burkerta (Nathalie Burkert).