Teju katrs ir piedzīvojis nepatīkamo sajūtu, kas rodas, strauji pieceļoties no galda vai izkāpjot no gultas. Tajā mirklī sareibst galva, acu priekšā viss aizmiglojas, stāja kļūst nedroša un vajadzīgas vairākas sekundes, lai no bezspēcīgā stāvokļa atgūtos. Lai arī pie tā esam pieraduši un nekas bīstams tas nav, tomēr vai daudzi zina, kāpēc tā notiek?
Kā vēsta izdevums «Time», eksperti šo parādību dēvē par ortostatisko hipotensiju (OH) un, ja vien tā nenotiek pārāk bieži, lielākajā daļā gadījumu tā ir nekaitīga un pilnīgi normāla.
«Šie simptomi parādās tāpēc, ka notiek strauja arteriālā spiediena krišanās, proti, smadzenēm īslaicīgi samazinās asins un skābekļa piegāde, kā rezultātā cilvēks sajūt reiboni,» komentēja nīderlandiešu pētnieks M.A. Ikrams (M.A. Ikram).
Lai labāk saprastu šo stāvokli, cilvēka ķermeni var salīdzināt ar pustukšu ūdens pudeli. Kad pudele guļ uz sāniem, šķidrums tajā ir vienā līmenī, bet, pagriežot pudeli, viss šķidrums satek tās dibenā. Līdzīgi ir arī ar cilvēka ķermeni – kad cilvēks strauji pieceļas kājās, gravitācija visus ķermeņa šķidrumus pievelk tuvāk zemei, proti, asinis no ķermeņa augšējās daļas saplūst kājās, liekot sirdij papūlēties, lai izlīdzinātu asinsspiedienu.
«Sirds ir līdzīga sūknim un, kad cilvēks strauji pieceļas kājās, asins daudzums, kas plūst caur sirdi, samazinās. Tādā veidā pazeminās asinsspiediens, kam vajadzīgas vairākas sekundes, lai normalizētos,» klāstīja neiroloģijas profesors Filips Lovs (Phillip Low).
Viss, kas pazemina asinsspiedienu, var izraisīt ortostatiskās hipotensijas simptomus, piemēram, šāda veida reibonim un pat ģībonim ir biežāk pakļautas jaunas sievietes un ļoti kalsni cilvēki. Tāpat asinsspiedienu var pazemināt arī dehidrācija, kas var rasties, pārmērīgi svīstot fizisku aktivitāšu laikā.
Labās ziņas: ja šie reiboņi pāriet dažu sekunžu laikā, nav iemesla satraukties. Ortostatiskā hipotensija biežāk notiek gados jauniem cilvēkiem, un tās intensitāte un biežums samazinās, cilvēkam kļūstot vecākam.
«Ja esat vecāks par 40 gadiem un bieži piedzīvojat šāda rakstura reiboņus, vēl nevajadzētu skriet pie ārsta, tomēr būtu vērts kādā brīdī ārstam to pieminēt. Ārsts var profilakses pēc pārbaudīt jūsu asinsspiedienu un noskaidrot, vai ar jūsu veselību viss ir kārtībā,» piebilda profesore Rebeka Gotesmana (Rebecca Gottesman).
