Ja tev nākotnē plānota operācija, tad tālāk labāk nemaz nelasi, jo izrādās, ka zinātnieki nemaz īsti nesaprot, kā darbojas vispārējā anestēzija. Tiesa, daži Austrālijas zinātnieki domā, ka beidzot ir pietuvojušies atbildei.
Zinātnieki joprojām nesaprot, kāpēc iedarbojas anestēzija
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā rakstīts izdevumā «Scientific American», zinātnieki izprot anestēzijas pamatus, proti - cilvēks ieelpo un aizmieg jeb iekrīt bezsamaņā. Šāds stāvoklis notiek tāpēc, ka anestēzija neļauj smadzeņu šūnām savstarpēji komunicēt.
«Ja tas izklausās pārāk vispārīgi un neskaidri, tad atvainojiet, tas ir viss, ko mēs zinām. Joprojām nav skaidrs, kā anestēzijas ieelpošana noved pie tā, ka komunikācija starp smadzeņu šūnām pavājinās,» komentēja anestezioloģijas profesors Bils Perkinss (Bill Perkins).
Kopš 19. gadsimta 40. gadiem, kad anestēzija tika lietota praksē pirmo reizi, tā ir kļuvusi par vienu no lielākajām mistērijām pasaulē. Tomēr Austrālijas zinātnieki ir veikuši eksperimentus, kas varētu palīdzēt izskaidrot, kas notiek ar mūsu smadzenēm anestēzijas ietekmē.
Zinātnieki izmantoja laboratorijas žurku un augļu mušiņu smadzeņu šūnas, kas visprecīzāk atbilst cilvēka smadzeņu šūnām. Pētījuma gaitā atklājās, ka populārie narkozes līdzekļi propofols un etomidāts neļauj proteīnam sintaksīnam 1A pārvietoties šūnā. Pētniekiem jau iepriekš bija zināms, ka sintaksīna 1A mutācijas lika dažām augļu mušiņām kļūt noturīgākām pret anestēziju, tomēr nebija skaidrs, kāpēc.
Šis pētījums parādīja, ka tas, iespējams, notiek tādēļ, ka anestēzija neļauj proteīniem nokļūt citam pie cita un izveidot struktūru, kas nepieciešama signālu pārraidīšanai.
«Ja mēs zinātu, kā tieši darbojas anestēzija, mēs varētu izskaidrot un novērst gadījumus, kad cilvēks pēkšņi pamostas uz operāciju galda,» rakstīts pētījuma preses relīzē.