Katram bērnam jau pamatskolā tiek stāstīts, ka buboņu mēris jeb melnā nāve viduslaiku Eiropā izplatījās ar žurkām, kuras pārnēsāja inficētas blusas. Tomēr jauns pētījums liecina, ka vēstures grāmatas vajadzētu pārrakstīt, jo žurkas tiek vainotas nepatiesi.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Proceedings of the National Academy of Sciences», noskaidrots, ka buboņu mēris izplatījās nevis ar blusām un utīm apsēstām žurkām, bet gan tieši ar cilvēkiem.
Oslo universitātes pētnieki izveidoja matemātisku modeli, lai noskaidrotu, kāda būtu mirstība buboņu mēra laikā, ja žurkas tiešām būtu galvenās šīs slimības pārnēsātājas. Izrādījās, ka mirstības rādītāji deviņās Eiropas pilsētās, ieskaitot Londonu, nepavisam nesakrita ar realitāti.
Ja žurku blusas būtu vainojamas mēra izplatībā, tad sākumā būtu jānotiek tikai dažiem nāves gadījumiem, kam sekotu straujš nāvju pieaugums, jo pašas žurkas iznīktu, liekot insektiem pārceļot uz cilvēkiem.
Tā vietā pētījums pierāda, ka inficētās blusas jau sākotnēji saimniekoja uz cilvēku ķermeņiem, un iemesls tam bija ļoti sliktā higiēna vēl pirms mēra epidēmijas uzliesmojuma 1346. gadā.
«Mēs pierādījām, ka septiņās no deviņām viduslaiku pilsētām mēris izplatījās tieši ar blusām un utīm, kas mājoja uz cilvēku ķermeņiem. Pat pieņemot, ka tajā laikā uz katru pilsētas iedzīvotāju bija 10 žurkas, mēra izplatība tādā apmērā nav iespējama,» komentēja Oslo universitātes biologs Boriss Šmids (Boris Schmid).
