Zinātnieki beidzot izdibinājuši, kas pirms gandrīz 500 gadiem iznīcināja acteku civilizāciju, raksta «The Guardian».
Zinātnieki beidzot noskaidrojuši, kas nogalināja actekus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
1545. gadā Meksikā mītošo acteku civilizāciju pārņēma neiedomājams posts – cilvēki cits pēc cita sāka mirt, pirms tam pārdzīvojot spēcīgu drudzi, galvassāpes un acu, ausu un deguna asiņošanu. Turpmāko piecu gadu laikā gāja bojā aptuveni 15 miljoni cilvēku - 80% no kopējās populācijas.
Nupat zinātnieki noraidīja versiju, ka masu nāvē vainojamas bakas, masalas, cūciņas vai gripa. Tas visdrīzāk ir bijis vēdertīfam līdzīgs «zarnu drudzis», kura izraisītāju DNS tika atrasti uz sen mirušu acteku atlieku zobiem.
«1545. gada epidēmija bija viena no tām, kas uzliesmoja Meksikā pēc eiropiešu ierašanās tajā. Šī konkrētā epidēmija bija otrā postošākā no trīs lielākajām epidēmijām, kas notika tajā laikā. Epidēmijas iemesls ir bijis populārs diskusiju temats gadsimtiem ilgi, tomēr tagad mēs esam nonākuši pie visai ticamas atbildes,» komentēja pētnieks Ašilds Vagēne (Ashild Vagene).
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Nature Ecology and Evolution», rakstīts, ka šī epidēmija bijusi viena no nāvējošākajām pasaulē. Tā pat tiek pielīdzināta buboņu mērim viduslaiku Eiropā, kad bojā gāja aptuveni 25 miljoni cilvēku.
Slimības uzliesmojumā un izplatībā vainojami eiropiešu kolonisti, kas no Eiropas uz Meksiku atveda baktērijas, ar kādām vietējie iedzīvotāji vēl nebija saskārušies.
Pirms 1545. gada epidēmijas spāņu kolonisti tajā pašā teritorijā ievazāja bakas, kas bija vainojamas 5 līdz 8 miljonu cilvēku nāvē.
«Pilsētu priesteri tajā laikā neko citu nedarīja, kā no rīta līdz vakaram raka bedres un svieda tajās līķus,» reiz rakstīja franciskāņu ordeņa mūks Frajs Huans de Torkemada (Fray Juan de Torquemada).