Lai arī šķiet, ka zinātnieku pētījumi vairs nevar kļūt dīvaināki un bezjēdzīgāki, tomēr šis pārspēj tos visus, proti, Rumānijas universitātes zinātnieki pacentušies noskaidrot visai eksistenciālu jautājumu – vai sniegu ir droši ēst?
Cik droši ir ēst sniegu? Skaidro zinātnieki
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Transilvānijas universitātes profesors Istvans Mathe (Istvan Mathe) izdevumam «The Associated Press» skaidroja, ka relatīvi ēdams ir līdz 12 stundām vecs sniegs, kas uzsnidzis aukstā laikā, turpretī, ja sniegs ir dienu vai divas vecs, tad to nevajadzētu ēst.
Lai atbildētu uz šo jautājumu, kas noteikti nomoka daudzu sniega gardēžu prātus, pētnieki savāca sniega paraugus no kāda parka centrālajā Rumānijas daļā janvārī un februārī. Sniega paraugi tika ievietoti sterilos konteineros, kuros vēlāk zinātnieki centās izaudzēt baktērijas un pelējuma sēnīti.
Sniega paraugi tika savākti dažādu gaisa temperatūras svārstību laikos: sākot no +1,1 grāda pēc Celsija skalas un beidzot ar -17,4 grādiem.
Pēc vienas dienas katrā sniega kvadrātmilimetrā, kas tika paņemts janvārī (aukstā laikā), bija piecas baktērijas, savukārt tajos sniega paraugos, kas tika paņemti relatīvi siltā februāra laikā, bija četrkārt vairāk baktēriju.
«Ļoti svaigā sniegā ir maz baktēriju, bet jau pēc divām dienām šis pats sniegs čum un mudž no tām,» atklāja Mathe.
Pētnieks arī skaidroja, ka baktēriju daudzums sniegā ar laiku palielinās gaisa piesārņojuma dēļ.
Ideja noskaidrot, cik droši ir ēst sniegu, Mathem radās pēc tam, kad viņš redzēja ar to mielojamies pats savus bērnus.
«Es nevienam neieteiktu ēst sniegu, tomēr, ja ļoti kārojas, tad pavisam nedaudz svaiga sniega nevienam nekaitēs,» piebilda Mathe.