Pētnieki noskaidrojuši, ka cilvēkiem evolūcijas ceļā varētu attīstīties «superpaģiru» gēns. Rezultātā varētu izzust alkoholisms.
Zinātnieki: Cilvēkam evolūcijas ceļā varētu attīstīties «superpaģiru» gēns
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Nature Ecology & Evolution», rakstīts, ka šis gēns neļaus cilvēka organismam būt tolerantam pret alkoholu un ar laiku izskaudīs alkohola lietošanu pavisam.
Pētījuma praktiskajā daļā zinātnieki izanalizēja 2500 cilvēku genomu datus, kas tika iegūti no lielākās publiskās cilvēku genotipu datubāzes, kas tika veidota no 2008. līdz 2015. gadam.
Tā vietā, lai koncentrētos uz gēniem, kas cilvēkiem jau izveidojušies, zinātnieki izpētīja to gēnu variantus, kas radušies nesen starp dažādām populācijām. Identificējot kopīgos paradumus, ir iespējams identificēt arī iezīmes un gēnus, kas ir svarīgi nesenajā vēsturē visiem cilvēkiem.
Pētnieki koncentrējās uz tiem gēnu variantiem, kas ir parādījušies, piemēram, gan Rietumeiropas, gan Austrumāzijas populācijās. Tika atklāti pieci neseni gēnu izmaiņu gadījumi, no kuriem viens ir saistīts ar ADH gēnu, kas atbild par alkohola sadalīšanu.
ADH gēns rada enzīmu, ko dēvē par alkohola dehidrogenāzi. Tas alkoholu sadala acetaldehīdos – toksiskos savienojumos, kas vēlāk tiek pārvērsti nekaitīgā savienojumā - acetātā.
Gan Āzijas, gan Āfrikas populācijās pēdējos 10 tūkstošos gadu ir parādījušies jauni ADH gēna varianti, kas visi, šķiet, aizsargā cilvēka organismu no alkohola atkarības. Tiesa, pētniekiem vēl nav īsti skaidrs, kā tieši tas notiek.
Iespējams, šis gēns alkoholu sadala tik ātri, ka toksiskais acetaldehīds uzkrājas ātrāk, nekā organisms spēj to neitralizēt. Rezultātā cilvēks pat pēc nelielas alkohola devas jūtas slikti. Tas galu galā var novest cilvēku pie pilnīgas atteikšanās no alkohola.
Šis gēns varētu attīstīties tajās sabiedrībās, kurās alkoholisms ir ļoti izplatīts un ir biežs nāves cēlonis.