Vai tu kādreiz esi prātojis, kāpēc, kļūstot vecākam, mati kļūst sirmi un vai ir iespējams šo procesu novērst vai vismaz palēnināt? Lūk, daži iemesli, kāpēc tā notiek, un daži faktori, kas ietekmē nosirmošanu.
Lūk, kāpēc cilvēki mēdz nosirmot
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā raksta izdevums «ThoughtCo», vecums, kādā tev parādīsies pirmie sirmie mati (ja vien tie jau nebūs vienkārši izkrituši), ir atkarīgs no taviem gēniem. Pirmā «sudrabstīga», visticamāk, tavos matos ievīsies tādā pašā vecumā, kādā sirmi kļuva tavi vecāki un vecvecāki.
Tomēr tas nenozīmē, ka tu nevari nosirmošanu kaut nedaudz kontrolēt. Zināms, ka smēķēšana paātrina matu nosirmošanu. Liela loma šajā procesā ir arī vitamīna B trūkumam organismā, anēmijai un neārstētām vairogdziedzera kaitēm.
Kas liek taviem matiem mainīt krāsu?
Šis process ir saistīts ar pigmenta melanīna veidošanos organismā. Melanīns ir tas pats pigments, kas liek, piemēram, tavai ādai iedegt saulē.
Katrs matu folikuls jeb matu maisiņš satur pigmenta šūnas melanocītus, kas producē eimelanīnus (melnu un tumši brūnu pigmentu) un feomelanīnus (rudu un sarkanīgi dzeltenu pigmentu). Vēlāk attiecīgais pigments nonāk šūnās keratinocītos, kas veido keratīnu – galveno matu proteīnu. Kad keratinocīti mirst, tie saglabā attiecīgo pigmentu. Kad cilvēks sāk nosirmot, melanocīti vēl ir aktīvi, tomēr lēnām aktivitāti zaudē.
Rezultātā matos nonāk mazāk pigmenta, tāpēc tie izskatās gaišāki. Laika gaitā melanocīti vispār izzūd, tāpēc pigments vairs netiek ražots.
Lai arī nosirmošana ir pilnīgi normāls process, daļa no cilvēka novecošanas, tomēr pastāv ar imūnsistēmu saistītas slimības, kas var izraisīt pārāk agru nosirmošanu.