Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā RAKUS mikroķirurgu komanda veikusi unikālu operāciju, lai atbrīvotu pacientu no mokošām galvassāpēm, pret kurām pretsāpju medikamenti nelīdz, informēja slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.
Austrumu slimnīcā pacientam ar unikālu operāciju izārstē mokošas galvassāpes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa skaidroja, ka galvassāpju iemesls bija nospiests pakauša nervs, kas operācijas laikā tika atbrīvots un ietīts no paša pacienta taukaudiem izveidotā polsterējumā, lai pasargātu to no atkārtota nospieduma veidošanās.
Pēc Lietiņas paustā, 50 gadus vecais pacients sūdzējās par stiprām galvassāpēm, kuras ilgāk par gadu apgrūtināja viņa ikdienu, traucēja koncentrēties un strādāt. Biežo galvassāpju dēļ vīrietis nespēja tikt galā ar saviem darba pienākumiem, bieži ņēma slimības lapu, līdz bija spiests no darba aiziet. Viņš bija meklējis palīdzību pie vairākiem neirologiem un citiem speciālistiem, lietojis dažādus pretsāpju medikamentus, taču tie tikai nedaudz mazināja mokošās sāpes. Neirologs pacientam bija diagnosticējis lielā pakauša nerva nospiedumu. Meklējot risinājumu savai problēmai, galvassāpju mocītais vīrietis vērsās pēc palīdzības pie mikroķirurga Jāņa Zariņa.
Pēc Zariņa paustā, pacients bija izmisis, turklāt stāstīja, ka katru dienu izdzer 10 līdz 15 pretsāpju tabletes, bet sāpes vienalga neizzūd, vien mazliet samazinās. «Šķaudot, klepojot, noliecot galvu uz leju un darot fizisku darbu, sāpes pastiprinās. Lai kaut cik normāli justos, pacients lietoja arī antidepresantus un antikonvulsantus,» stāsta ārsts.
Viņš skaidroja, ka galvassāpēm var būt ļoti daudz iemeslu, un, lai tās varētu sekmīgi izārstēt, ir ļoti svarīgi zināt īsto. Salīdzinoši nesen atklāta galvassāpju saistība ar ekstrakraniālajiem nerviem, kas atrodas ārpus galvaskausa un nodrošina noteiktu galvas zonu jutību. Pierādīts, ka viens no galvassāpju cēloņiem var būt šo nervu nospiedumi. Nervus var nospiest patoloģiski paplašināti asinsvadi, pastiprināta asinsvadu pulsācija, palielināti muskuļi, fasciju jeb muskuļu saistaudu apvalku sabiezējumi, kā arī sašaurinātas dabīgās kaulu atveres, caur kurām iet nervi.
Ar pretsāpju tabletēm novērst nerva nospiedumu neesot iespējams, tādēļ tās parasti nesniedz vēlamo rezultātu, kā rezultātā cilvēku turpina mocīt galvassāpes. Lai novērstu galvassāpes, jāatbrīvo nospiestais nervs, un tas ir izdarāms tikai ķirurģiski. Latvijā šāda operācija līdz šim nebija veikta, taču ārzemēs tādas veic jau kādu laiku un rezultāti ir ļoti labi - pacientiem ievērojami samazinās sāpju lēkmju biežums un sāpju intensitāte vai pat pilnībā izzūd sāpes. Līdzīgā veidā tiek ārstēta arī migrēna.
Slimnīcas pārstāve skaidro, ka pirms veikt operāciju, pacients tika rūpīgi izmeklēts. Ultrasonogrāfijā, ko veica daktere Aija Dzirkale, atklājās, ka viņam lielais pakauša nervs ir nospiests vairākās vietās - nervu nospieda sabiezējušas muskuļu šķiedras un fascijas. «Šīs izmaiņas lielā mērā bija sekas galvas un kakla rajona traumai, ko pacients bija guvis negadījumā. Tāpat vīrietis bija strādājis smagu fizisku darbu, kā ietekmē tika pārslogoti kakla daļas muskuļi, un arī tas bija veicinājis kakla daļas muskuļu palielināšanos,» skaidro Zariņš.
Pacientam operāciju veica mikroķirurgu komanda - Jānis Zariņš un Kalvis Pastars. Lai atbrīvotu nervu, pacientam izdarīja griezienu pakauša rajonā un uzmanīgi atbīdīja muskuļus, piekļūstot nervam. Operācijas gaitā vietās, kur nervs bija nospiests, tika izgriezti nelieli muskuļu fragmenti, to atbrīvojot. Pēc tam nervu visā garumā ietina no pacienta paša taukaudiem izveidotā polsterējumā, lai pasargātu no atkārtotu nospiedumu veidošanās.
«Lielā pakauša nerva diametrs resnākajās vietās sasniedz 3-4 milimetrus, taču posmā, kur tas ieiet zemādā, ir mazāks par milimetru. Nerva izdalīšanu visā garumā veicām maksimāli uzmanīgi un saudzīgi, izmantojot optisko palielinājumu un mikroķirurģisko tehniku, jo, traumējot šo nervu, pacientam parādītos jušanas traucējumi daļā pakauša un galvas. Operācija noritēja veiksmīgi,» uzsver Zariņš.
Pēcoperācijas periodā pacients ergoterapeites Diānas Bringinas vadībā regulāri veica stiepes vingrinājumus kakla daļai, lai mazinātu pēcoperācijas rētaudu veidošanos un veicinātu brūces veiksmīgu sadzīšanu. «Pēc šādām operācijām rezultāts nav redzams uzreiz. Sāpes samazinās pakāpeniski, jo vajadzīgs laiks, lai atbrīvotais nervs reģenerētos. Nervi atjaunojas ar ātrumu 0,1-1 milimetrs diennaktī, tāpēc vajadzīgi vairāki mēneši vai pat pusgads, lai ieraudzītu gala rezultātu,» skaidro Zariņš.
Dažas dienas pēc operācijas pacients norādīja, ka sāpes ir mazinājušās, tomēr vēl liek par sevi manīt. Patlaban pēc operācijas pagājuši gandrīz četri mēneši, un pacients par sāpēm vairs nesūdzas. Par mokošajām galvassāpēm un veikto operāciju vairs nekas neliecina, jo arī pēcoperācijas rētu jau noseguši mati.