Kad ar sūdzībām par tekošu degunu un iesnām pie ārstiem vērsās kāda sieviete no Nebraskas, tie apgalvoja, ka nieks vien ir – parasta alerģija vai iesnas. Tomēr jau tad šī sieviete, Kendra Džeksone, zināja, ka aiz deguna tecēšanas slēpjas kaut kas cits.
Kā raksta izdevums «Live Science», Džeksone 2013. gadā cieta autoavārijā, kurā pret automašīnas paneli spēcīgi sasita seju. Dažus gadus pēc tam sākās simptomi: tekošs deguns, galvassāpes un miega traucējumi.
«Tas bija kā ūdenskritums – nemitīga tecēšana gan pa nāsīm, gan iekšā rīklē,» stāstīja Džeksone.
Tas, ka šo stāvokli neizraisa alerģija, Džeksonei tapa zināms pēc ausu, deguna un kakla speciālista apmeklējuma. Noskaidrojās, ka no Džeksones deguna tek nevis gļotas, bet gan smadzeņu šķidrums.
Ārsti Džeksonei pastāstīja, ka dienā viņa zaudē aptuveni 237 mililitrus smadzeņu šķidruma. Zināms, ka cilvēka organisms dienā saražo aptuveni 503 mililitrus smadzeņu šķidruma.
Smadzeņu šķidrums atrodas starp smadzenēm un smadzeņu plēvi, kā arī muguras smadzeņu centrālajā kanālā. Tas vienmērīgi sadala spiedienu un aizvada no smadzenēm nevajadzīgās vielas. Smadzeņu šķidrumam, ja tas ieplūst rīklē, var būt metāliska piegarša.
Lai arī smadzeņu šķidruma tecēšana pa degunu varētu šķist visai baisa parādība, tomēr cilvēki to var nepamanīt pat gadiem ilgi. Rezultātā tas var cilvēku novest pie nopietnām problēmām, piemēram, meningīta.
Džeksones gadījums bija veiksmīgs, jo ārsti ķirurģiskā ceļā veikli tika galā ar problēmu.