Zināms, ka valoda ir viena no nozīmīgākajām spējām, kas atšķir cilvēku no dzīvniekiem, tomēr spējas runāt evolūcija joprojām ir miglā tīta. Mūsu komunikācijas pamatā ir apmaiņa ar signāliem, kad persona, sagaidot savu kārtu, sniedz zīmē implicētu informāciju. Tomēr «savas kārtas sagaidīšana» komunicējot raksturīga ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem.
Tas pierādīts jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Philosophical Transactions of the Royal Society B: Biological Sciences». Šāda uzvedība komunikācijā novērota starp dažādām dzīvnieku sugām, piemēram, Āfrikas ziloņiem, kailajām kurmju žurkām un jāņtārpiņiem.
Pētījumā zinātnieki uzsvēra, ka liela nozīme šāda veida komunikācijā ir precīzai laika izjūtai, proti, klusuma pauze starp dažu dziedātājputnu atsevišķajiem treļļiem bieži ir mazāka par 50 milisekundēm.
Tomēr starp citām sugām komunikācija norisinās krietni lēnāk, piemēram, kašaloti sazinās ar klikšķu virknēm un pauze starp katra «runātāja» kārtu ir 200 milisekundes.
Ņemot vērā, ka par šo parādību joprojām ir ārkārtīgi maz zināms, zinātnieki cer nākotnē nežēlot spēkus un veikt vēl nopietnākus pētījumus.