Lai arī šobrīd Marss ir neauglīga, sausa un sasalusi planēta, eksistē vairāki pierādījumi, ka reiz šī planēta bija krietni siltāka un mitrāka. Bet kur tad palika viss Marsa ūdens? Jaunā pētījumā zinātnieki izvirzījuši teoriju, ka to kā gigantiski sūkļi absorbējuši bazalta akmeņi.
Iepriekš daži zinātnieki uzskatīja, ka lielākā daļa Marsa ūdens pēc planētas magnētiskā lauka sabrukšanas tika burtiski aizpūsts kosmosā, bet citi zinātnieki izvirzīja teoriju, ka ūdens ir sasalis un atrodas zem Marsa garozas.
Tomēr tagad, pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Nature», izvirzīta pavisam jauna teorija, proti, mistiskā ūdens pazušana no Marsa var būt saistīta ar planētas agrīnajām ģeoloģiskajām norisēm.
«Zinātnieki par šo jautājumu ir lauzījuši galvas gadiem ilgi, tomēr nekad nebija pārbaudīta versija, ka ūdeni absorbējuši akmeņi. Pastāv vairāki pierādījumi, kas kopā aizved mūs līdz šādam secinājumam,» komentēja pētnieks Džons Veids (Jon Wade).
Pamatā šādai reakcijai ir dzelzs. Tādā pašā veidā, kā ārā atstāts velosipēds sāk laika gaitā rūsēt, tā arī Marsa mantija reiz reaģēja ar ūdeni, formējot ūdeni saturošus minerālus.
Veids ar savu pētnieku komandu radīja līdzīgus apstākļus uz Zemes, lai noskaidrotu, cik daudz ūdens var absorbēt akmeņi, kas līdzīgi uz Marsa sastopamajiem akmeņiem. Izrādījās, ka bazalta akmeņi, kas atrodami uz Marsa, varēja absorbēt par 25 procentiem vairāk ūdens nekā tādi paši akmeņi uz Zemes.
Kāpēc šāda reakcija nenotika uz Zemes? Marsa atmosfēra ir krietni retinātāka nekā Zemes atmosfēra, kā arī Marss ir krietni mazāks. Šie abi faktori ir galvenie, kas lika bazalta akmeņiem absorbēt Marsa ūdeni.
«Marss ir krietni mazāks par Zemi, kā arī uz tā un tā iekšienē ir savādākas temperatūras svārstības. Marsa mantija satur arī vairāk dzelzs. Tas viss padarīja Marsa virsmu labvēlīgu minētajai reakcijai, kuras rezultātā radās ūdeni saturoši akmeņi,» piebilda Veids.
