Retu izdevību novērtēt, cik tālu viens no otra ir Zeme un Mēness, bet gravitācijas spēku ietekmē tomēr turas kopā, sarūpējis NASA misijas OSIRIS-REx lidaparāts.
Šai melnajā bildē redzama visa mums zināmā dzīvība
2016.gada 8.septembrī no Floridas startēja nesējraķete, kas kosmosā nogādāja Nacionālās Aeronautikas un kosmosa aģentūras (NASA) zondi OSIRIS-REx. Tās primārais uzdevums ir sasniegt Zemei salīdzinoši tuvu lidojošo asteroīdu Bennu, kartografēt tā virsmu, kā arī iegūt ar oglekli bagātā objekta paraugus. Zinātnieki uzskata, ka Bennu varētu slēpt organiskus materiālus vai dzīvības molekulāros priekštečus.
Tāpat tas ir asteroīds, kas kādā jaukā dienā apciemos Zemes tuvējo apkārtni un, pēc astronomu domām, pat varētu lidot tieši mūsu planētas virzienā. Tiesa gan, tas nenotiks vēl vairākus gadsimtus. Katrā ziņā pagaidām NASA lidaparāts vēl ir tikai ceļā pie Bennu un to sasniegs 2018.gada decembrī. Paredzams, ka asteroīda materiālu paraugus uz Zemi tas nogādās 2023.gadā.
Būtībā
OSIRIS-REx palīdzēs noskaidrot, kā esam cēlušies, jo asteroīdi ir Saules sistēmas veidošanās paliekas.
Vienlaikus NASA norāda, ka OSIRIS-REx mums vēlreiz arī atgādina, kur esam tagad. To iekārta paveikusi ar savu kameru instrumentu, kas 2017.gada 2.oktobrī oktobrī no apmēram 5 miljonu kilometru attāluma iemūžināja mūsu planētu un dabisko pavadoni.
Patiesībā attēlu veido trīs atsevišķas bildes, kam veikta krāsu korekcija, bet Mēness padarīts gaišāks, lai būtu redzams.