Pētījums: Uz Mēness atrodamo ūdeni varētu izmantot kā raķešu degvielu

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/SCANPIX

Zinātnieki atklājuši, ka uz Mēness virsmas varētu būt izplatīts ūdens «radinieks» hidroksils jeb vienvērtīgs ūdens radikālis, ko nākotnē astronauti varētu lietot kā dzeramo ūdeni, skābekli vai pat kā raķešu degvielu, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Nature Geoscience».

«Kad ūdens molekulas tiek sadalītas, tiek iegūts skābeklis un ūdeņradis – galvenās elpošanai derīga gaisa un raķešu degvielas sastāvdaļas,» skaidroja zinātnieks un pētījuma autors Maikls Postons (Michael Poston).

Pētījums (Angļu val.)

Agrākajos pētījumos zinātnieki secināja, ka ūdens uz Mēness varētu būt tikai tā polu rajonos. Daži zinātnieki uzskatīja, ka sākumā ūdens molekulas «lēkāja» pa Mēness virsmu, līdz sasniedza tik aukstus reģionus, ka palika burtiski iesprostotas šajos reģionos miljoniem gadu. Mēness krāteri polu tuvumā varētu būt šie reģioni, kur ūdens molekulas ir iesprostotas.

Zinātnieki, lai noskaidrotu, vai uz Mēness ir ūdens, var ar īpašiem instrumentiem izanalizēt, kā no tā virsmas atstarojas Saules gaisma. Tomēr Mēness virsma var sasilt tik ļoti, lai izdalītu arī pati savu gaismu, tāpēc zinātniekiem jāprot to nošķirt no atstarotās Saules gaismas.

Lai to izdarītu, pētnieku komanda izveidoja lunārās temperatūras modeli un salīdzināja to ar spektrometrijas rezultātiem, ko bija savākusi Mēness orbītā esoša zonde.

«Mēs atklājām, ka nav svarīgi, kādā dienas laikā vai leņķī mēs uz Mēnesi skatāmies, ūdens vienmēr ir klātesošs,» komentēja pētnieks Džošua Bandfīlds (Joshua Bandfield).

Analīze pierāda, ka ūdens uz Mēness virsmas varētu pastāvēt ne vien krāteros polu tuvumā, bet jebkur, tikai hidroksila (OH) formā, kas diemžēl nav tik noderīgs astronautiem kā zināmais H2O.

«Hidroksils ir radikālāks ūdens «radinieks» un nav tik derīgs lunārajām stacijām kā parastais ūdens, tomēr, to apstrādājot, tas var tikt lietderīgi izmantots,» piebilda Postons.

Zinātnieku nākamais uzdevums ir noskaidrot, vai viņi ir atraduši ūdeni, hidroksilu vai abus kopā, kā arī to, kā šīs vielas uz Mēness ir nokļuvušas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu