Iespējams, slavenākā zinātnieka aiz Alberta Einšteina, nupat mūžībā aizgājušā fiziķa Stīvena Hokinga devums zinātnē ir nenoliedzams, tomēr viņš nekad nav saņēmis prestižāko balvu zinātnes lauciņā – Nobela prēmiju. Kāpēc?
Kāpēc Stīvens Hokings nekad nesaņēma Nobela prēmiju? (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā raksta «The Local», ja vien netiks pieņemts likums, ka Nobela prēmiju var piešķirt arī aizsaulē aizgājušiem cilvēkiem, Hokings šo prēmiju nekad arī nesaņems. Loģisks ir jautājums, kāpēc cilvēks, kurš padarījis zinātni saprotamu masām un ir veicis nozīmīgus pētījumus Visuma izzināšanā, nekad nav saņēmis Nobela prēmiju?
Atbilde uz šo jautājumu slēpjas Nobela prēmijas saņemšanas nolikumā.
«Nobela prēmiju zinātnē piešķir par atklājumiem, kas ir pierādīti ar eksperimentiem, vai arī par jaunām teorētiskām metodēm, kas var novest pie rezultāta, ko savukārt var pierādīt praktiski,» skaidroja Stokholmas Universitātes fiziķis Bo Sundborgs.
Tātad Hokings Nobela prēmiju saņemt nevar tāpēc, ka viņa teorijas vēl nav pierādītas ar eksperimentu palīdzību.
«Viņš veica nozīmīgus paredzējumus kosmiskās radiācijas pētniecībā, tomēr pastāv dažādas alternatīvas viņa teorijām, tāpēc balva šajā lauciņā vēl nav izsniegta. Tomēr tas nekādā mērā nepazemina Hokinga kā zinātnieka nozīmi un vērtību,» piebilda Sundborgs.
Pat Hokinga slavenākais darbs par Visuma izplešanos un melnajiem caurumiem nevar tikt kvalificēts Nobela prēmijai. Kā 2015. gadā izteicās pats Hokings: «Ja kāds zinātnieks atradīs melno caurumu, es dabūšu Nobela prēmiju.»