Atrodoties savā istabā daudzdzīvokļu mājā, tev būs tikai teorētisks iespaids par pilsētu kopumā. Līdzīgi ir ar mūsu priekšstatiem par Piena Ceļa galaktiku. Mēs nevaram uz to palūkoties no malas, tādēļ savas galaktikas modeli būvējam, izmantojot pieejamos pētījumus un teorētiskos modeļus, kurus savukārt izveidot palīdz citu, Piena Ceļam līdzīgu galaktiku analīze. Viena no tādām galaktikām ir NGC 1015 Vaļa zvaigznājā.
NGC 1015 ir šķērsotā spirālveida galaktika, kas atrodas aptuveni 118 miljonu gaismas gadu attālumā. Galaktikai ir izteikts, spožs kodols, kura dzeltenīgo nokrāsu rada vecākas zvaigznes. No kodola atiet šķērsis, kuru veido zvaigznes un gāze. Tiek uzskatīts, ka Piena Ceļš arī ir šķērsotā galaktika. Šā tipa galaktikas ir aptuveni 2/3 no zināmajām spirālveida galaktikām. NGC 1015 gadījumā šķērsi noslēdz blāvāks aplis, no kura tad arī atiet spirāles zari.
Tiek uzskatīts, ka sķērsoto spirālveida galaktiku gadījumā supermasīvais melnais caurums kontrolē gāzes plūsmu pa šķērsi uz galaktikas centrālajiem apgabaliem, kur tā sablīvējas un tādējādi rodas jaunu zvaigžņu dzimšanai labvēlīgi apgabali.
2009.gadā galaktikā NGC 1015 tika pamanīta Ia tipa pārnova (SN 2009ig). Šī tipa pārnovas rodas sistēmās, kur viens kompanjons ir normāla zvaigzne, bet otrs - baltais punduris, kas barojas ar normālās zvaigznes matēriju. Kad baltais punduris ir «pārēdies» un pārsniedz kritisko masu, tas sprāgst. Tā kā vienmēr sprādziens notiek pie konkrētas masas, tā jauda un novērojamais spožums ir aptuveni viens un tas pats (aptuveni 5 miljonus reižu spožāks par Sauli). Salīdzinot absolūto spožumu ar novērojamo, iespējams izrēķināt, cik tālu tad atrodas zvaigzne, kas gājusi bojā.