2017.gadā pasauli pāršalca ziņa par pirmo starpzvaigžņu ceļotāju, kas uz īsu mirkli paviesojās Saules sistēmā. Kamēr Oumuamua kā steidzīgs tūrists tikai uzmeta acis Saulei un tās planētām, izrādās, starp daudzajiem asteroīdu joslas vietējiem iedzīvotājiem ir veiksmīgi noslēpies kāds imigrants - 2015 BZ 509. Šis nelielais asteroīds, visticamāk, Saules sistēmā iekļuvis tās pirmsākumos.
Asteroīds 2015 BZ 509 riņķo ap Sauli retrogrādi - pretēji virzienam, kādā riņķo planētas un lielākā daļa citu Saules sistēmas objektu.
«Nav izskaidrojams, kā asteroīds Jupitera orbītā ir ieguvis šādu virzienu,» skaidroja pētījuma vadītājs doktors Fati Namouni. «Ja 2015 BZ 509 būtu piedzimis Saules sistēmā, tas riņķotu tādā pašā virzienā kā pārējās planētas un asteroīdi, kuri radās no viena un tā paša putekļu un gāzu mākoņa.»
Arī simulācijas, ar kuru palīdzību zinātnieki atveidoja 2015 BZ 509 atrašanās vietu un uzvedību Saules sistēmas rašanās laikā pirms 4,5 miljardiem gadu, atklāja, ka asteroīds ir kustējies retrogrādi visu laiku. Attiecīgi tas nav piedzimis tajā pašā mākonī, kur pārējie Saules sistēmas objekti. 2015 BZ 509 ir imigrants no kādas citas zvaigžņu sistēmas.
«Asteroīds varēja nokļūt Saules sistēmā, jo sākotnēji Saule izveidojās blīvā zvaigžņu kopā, kur katrai zvaigznei varēja būt savas planētas un asteroīdi,» piebilda pētījuma līdzautore Helēna Moraisa. «Zvaigžņu tuvums un planētu gravitācija palīdzēja šīm sistēmām pievilkt, atraut un noķert citu sistēmu asteroīdus.»
Pirmā imigranta 2015 BZ509 atklājums ir nozīmīgs planētu veidošanās, Saules sistēmas attīstības un iespējams arī dzīvības izcelsmes jautājumos. Izprotot, kad un kā minētais asteroīds ir apmeties uz pastāvīgu dzīvi Saules sistēmā, iespējams iegūt informāciju par zvaigžņu kopu, kurai reiz piederēja arī Saule.