Lai arī cilvēku orgānu mākslīga audzēšana laboratorijā izklausās pēc mīta vai fantastikas, tomēr zinātnieki nesnauž un tiecas padarīt to par realitāti, raksta «Seeker».
Kad orgānus beidzot varēs izaudzēt laboratorijā?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pašlaik zinātnieki cenšas laboratorijā izaudzēt ausis, nieres, asinsvadus, aknas un pat sirdis. Tas viss ne bez panākumiem – starp mums jau sastopami daži cilvēki, kas apkārt staigā ar mākslīgi izaudzētu urīnpūsli, tomēr tie pagaidām ir visai reti gadījumi.
ASV 80 procenti transplantācijām paredzēto orgānu tiek izgriezti no mirušiem cilvēkiem, bet atlikušos ziedo dzīvie donori. Tikai pavisam neliels procents orgānu tiek mākslīgi izaudzēti laboratorijās.
Tomēr tas pavisam drīz var mainīties, proti, salīdzinoši tuvā nākotnē katram cilvēkam laboratorijā glabāsies rezerves sirds vai niere, kas būs mākslīgi izaudzētas. Nākotnē varētu pat būt speciālas noliktavas, kas būs pilnas ar mākslīgiem orgāniem. Tomēr cik tuva ir šāda nākotne?
Pagājušajā gadā ASV vien notika vairāk nekā 30 tūkstoši orgānu transplantāciju, kā rezultātā ir vērojams pamatīgs orgānu deficīts. Tomēr pamats orgānu mākslīgai audzēšanai laboratorijā jau ir likts, jo zinātniekiem ir izdevies atklāt un izpētīt cilmes šūnas, kas ir visu cilvēka organisma šūnu pamatā.
Pašlaik zinātnieki izmanto 3D printerus, lai izveidotu orgānus un dažādas ķermeņa daļas. Sākumā tiek izgatavots bioloģiski saderīgs plastmasas pamats, uz kura tiek novietotas cilmes šūnas. Rezultātā inkubatorā izveidojas visa nepieciešamā ķermeņa daļa vai orgāns, ko iespējams transplantēt cilvēkam.