Kurš gan kādreiz nav bijis saaukstējies? Šķaudīšana, tekošs deguns, temperatūra un ķermeņa vājums – saaukstēšanās simptomi nav nekāda patīkamā lieta, tāpēc zinātnieki jau simtiem gadu ir centušies atrast efektīvas zāles, kas dziedētu šo ārkārtīgi izplatīto slimību. Tagad izskatās, ka zinātnieki tam ir solīti pietuvojušies.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Nature Chemistry», rakstīts, ka grūtības atrast vienas zāles pret saaukstēšanos rodas slimības izraisītāju rinovīrusu dēļ, proti, tie pastāv ārkārtīgi dažādās formās un spēj ātri evolucionēt. Tieši tāpēc organismam ir tik grūti izstrādāt imunitāti pret tiem un ārstiem radīt vakcīnu.
Pētnieku komanda no Londonas tagad uzskata, ka ir panākusi ievērojamu progresu zāļu iegūšanā, jo tiem ir izdevies attīstīt molekulu, kas bloķē dažus rinovīrusu celmus. Šī molekula uzbrūk proteīnam (NMT) šūnās, ko izmanto vīruss, lai veidotu tādu kā aizsargčaulu un varētu dalīties.
Katram vīrusa celmam vajadzīgs viens un tas pats proteīns, lai tie varētu vairoties, tāpēc šī molekula varētu apturēt pilnīgi visas rinovīrusa formas.
«Šāda veida zāles būtu ļoti efektīvas, ja cilvēks tās sāktu lietot saaukstēšanās sākuma stadijā. Mūsu mērķis ir radīt tās ieelpojamas, jo caur plaušām tās visātrāk var nonākt asinīs,» komentēja pētījuma vadītājs Eds Teits (Ed Tate).
Lai arī saaukstēšanās lielākajai daļai cilvēku lielu ļaunumu nenes un ir vienkārši kaitinošas, tomēr cilvēkiem, kas slimo ar astmu un citām ar elpošanu saistītām kaitēm, saaukstēšanās ir krietni vien bīstamāka un problemātiskāka.