Ja kādreiz esi vēries zvaigžņotajās debesīs un prātojis, vai pastāv vēl kāda dzīvība Visumā, tad zini, ka neesi vienīgais. Pirms 70 gadiem fiziķis Enriko Fermi tieši tāpat lūkojās debesīs un jautāja: «Kur viņi visi ir?» Tagad, iespējams, rasta atbilde uz šo jautājumu.
Fermi aplēsa, ka Piena Ceļa galaktikā vien ir simtiem miljardu zvaigžņu, turklāt daudzas no tām ir miljardiem gadu vecākas par Sauli. Ja vien šīm zvaigznēm apkārt ir kaut dažas planētas, uz kurām iespējama dzīvība (zinātnieki uzskata, ka tādas planētas varētu būt ap 60 miljardiem), tad pastāv liela iespēja, ka kādā no šīm pasaulēm dzīvība ir attīstījusies par attīstītu civilizāciju, kas sākusi pati savu Visuma apgūšanas ceļu.
Tomēr kāpēc mēs neko neesam dzirdējuši par šīm civilizācijām? Kur viņi visi ir? Mūsdienās šis jautājums ir zināms kā Fermi paradokss. Gadu laikā pētnieki ir izvirzījuši daudzas iespējamās atbildes, sākot ar to, ka citplanētieši slēpjas zem ūdens, un beidzot ar to, ka tie visi ir miruši vai ka mēs paši esam citplanētieši, kas uz Zemes nonākuši ar kādu komētu.
Tagad krievu fiziķis Aleksandrs Berezins, izvirzījis jaunu teoriju, kas diez vai kādam patiks, proti, ja Berezina hipotēze ir pareiza, cilvēces nākotne būs kaut kas šausmīgāks par izmiršanu.
«Ja nu pirmā dzīvība, kas attīstīsies līdz spējai veikt starpzvaigžņu ceļojumus, automātiski iznīcinās jebkādu konkurenci?» zinātniskajā žurnālā «arxiv.org» publicētā pētījumā rakstīja Berezins.
Citiem vārdiem, vai cilvēku centieni atklāt inteliģentu dzīvību kosmosā nav atbildīgi par to, ka šīs dzīvības nav? Varbūt tieši mēs esam ļaunums Visumā?
Berezins skaidro, ka nav svarīgi, kā izskatās citplanētieši, bet gan kā tie uzvedas, kā arī, cik attīstīti ir. Civilizācijai, lai tā sasniegtu tādu attīstības punktu, kad ir iespējams komunicēt Visumā, jābūt uz nepārtrauktas vairošanās un augšanas ceļa. Savukārt, lai attīstītos un vairotos, ir jāiznīcina mazāk attīstītas dzīvības formas.
«Es nesaku, ka augsti attīstīta civilizācija iznīcinās citas dzīvības formas apzināti. Visticamāk, tā to pat nepamanīs. Līdzīgi kā strādnieki iznīcina skudru pūzni, lai uzbūvētu namu,» komentēja Berezins.
Sliktās ziņas gan nav tādas, ka mūs varētu iznīcināt augsti attīstīta dzīvība, bet gan ka mēs paši esam šī augsti attīstītā civilizācija, kas sasniegs spēju veikt starpzvaigžņu ceļojumus. Lai atturētu cilvēci no visas dzīvības kosmosā iznīcināšanas, vajadzētu spēku, kas ir krietni varenāks par katra indivīda brīvo gribu, kas savukārt radītu problēmas tā kontrolē.
«Es ceru, ka man nav taisnība, tomēr vienīgā iespēja, kā to noskaidrot, ir turpināt Visuma izpēti,» piebilda Berezins.