Neskatoties uz to, ka Muamara Kadāfi režīms tika gāzts 2011. gadā, Lībija tā arī nav spējusi izkļūt no iekšpolitiskās nestabilitātes un izveidot vienotu un stabilu pārvaldi. Valsts ir sadalīta divās ietekmīgās nometnēs – Nacionālajā Vienotības valdībā (GNA), kuru oficiāli atbalsta starptautiskā sabiedrība, un tā saucamajā Tobrukas valdībā. Abi šie politiskie veidojumi savā starpā cīnās par ietekmi, un valsts rietumos valda ierobežota mēroga militāras sadursmes. Savukārt dienvidos no valdības autoritātes neatkarīgi eksistē vairāki tuksneša cilšu grupējumi.
Lībijā pastāv arī ļoti augsts nolaupīšanas risks un plaša apmēra organizētā noziedzība. Līdzīgi kā Venecuēlā, problēma ir arī daudzās laupīšanas, kuru rezultātā var ciest arī tūristi. Īpaši uzmanīgam jābūt vēlu vakaros un nakts stundās. Tas papildina jau tradicionālos terorisma draudus. Jāņem vērā, ka Lībijas politiskais haoss ir spēcīgs magnēts daudzām teroristiskām organizācijām, kuras cenšas vairot savu ietekmi. Par laimi, Lībijas politiskajiem spēlētājiem pagaidām ir izdevies šos ambiciozos grupējumus vismaz militāri sakaut. Visbeidzot jāņem vērā, ka Lībijā (līdzīgi kā Jemenā) arī ir salīdzinoši vājas valsts institūcijas, kam ir minimālas iespējas iegrožot tām lojālos bruņotos grupējumus un novērst vēlmi jebkādā veidā vērsties pret tūristiem. Ja arī ir nokļūts Lībijā, būtu vairāk ieteicams uzturēties valsts austrumu daļā un lielpilsētās. Ja tiek ceļots uz lauku apgabaliem, līdzīgi kā citās konflikta zonās, būtu jānodrošinās ar apsardzi.