Zināms, ka cilvēkam, kurš piekto reizi tāpat vien viesojas Viļņā, ir apnikuši visi Ģedimina pilskalni, Trīs Krustu kalni, katedrāles, Užupji, cepelīni jau sprūst kaklā, bet šakotis – vispār drudža murgos rādās. Tāpēc rodas grūti apspiežama vēlme izbaudīt pilsētas vietas, kas nav atzīmētas katrā tūrisma ceļvedī un var ļaut pilsētu skatīt vietējā mohikāņa acīm, uztverot tās patieso šarmu un neizskaistināto raksturu. Lūk, tieši tāpēc 2019. gada vasaras speltē es devos uz Rasu kapsētu Viļņā, lai saostītos vēstures elpu, paklīstu pa neredzētiem kapiem un pie viena noliktu ziedus uz slavenā mākslinieka un komponista Mikaloja Konstantīna Čurļoņa kapa.