Maskavas dārzs (pirms kara Latgales dārzs) ir kaut kas starp mežu un gatavu parku, tāpēc turp var doties, ja mežs nav pa rokai vai no tā ir bail, bet gribas redzēt kokus, bites, putnus un biezas koku lapotnes. Nebūt nav jābaidās no dārza nosaukuma vai rajona, kurā tas atrodas, jo šī vieta ir īsta miera sala, idille, kuru pagaidām pārāk skarbi nav papostījušas dārznieka šķēres un parku revitalizētāju betons. Maskavas dārzs ir lielisks. Ja tas būtu atļauts un vecāki man būtu teikuši “dzīvo, dēliņ, Maskačkā”, es tur uzceltu telti un tik vienā mierā dzīvotu nost. Tomēr varbūt nākamgad – 2020. gadā.