Šā gada februārī medijos parādījās ziņas, ka tiek veiktas kratīšanas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimsēviča darbavietā un dzīvesvietā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons, kurš vēlāk tika atbrīvots.
Kā tika noskaidrots vēlāk, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un nepatiesas informācijas sniegšanu ASV tiesībsargājošajām iestādēm saistībā ar “ABLV Bank” darbībām.
KNAB ieskatā, Rimšēvičs pirms pāris gadiem ticies ar bankas līdzīpašnieku Ernestu Berni un ierosinājis viņam izmantot konkrētus lobistus savu interešu pārstāvniecībai ārzemēs, bet Bernis no šī piedāvājuma ir atteicies un izmantojis savus lobistus. Viņš Rimšēviča piedāvājumu uztvēris kā kukuļa pieprasīšanu. KNAB ieskatā, Rimšēvičs, atriebības vadīts, izmeklēšanā nenoskaidrotā vietā ļaunprātīgi sniedza izmeklēšanā nenoskaidrotām ASV tiesībsargājošajām iestādēm nepatiesu informāciju par “ABLV Bank”.
Vadoties pēc šīs informācijas, ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") sniedza ziņojumu par “ABLV Bank”, kurā bija iekļauti vairāki pārmetumi bankai, tostarp par naudas atmazgāšanu un kukuļošanu. Ņemot vērā, ka ziņojuma rezultātā banka bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, KNAB ieskatā, iestājās smagas sekas.
KNAB ziņojumā par aizdomās turamā statusa piemērošanu Rimšēvičam norādīts, ka “FinCEN” ziņojums balstīts uz Rimšēviča sniegto nepatieso informāciju.