8 arhitektūras brīnumi, kuri radīti par godu saulgriežiem

FOTO: unsplash.com

Baltijas valstīs saulgriežu svinēšana jau izsenis ir bijusi teju vai svēta tradīcija, kas saglabājusies līdz mūsdienām, taču arī citviet pasaulē saulgriežiem ir bijusi liela nozīme. Antīkajās kultūrās saulgriežus uzskatīja par īpašiem notikumiem, tāpēc daudzviet ir saglabājušās senas un ne tik senas būves, kuras palīdzēja ļaudīm noteikt saules kustību un tās virzību.

 

FOTO: Pixabay

Saules templis, Peru

Dienvidamerikā jūnijā svin ziemas saulgriežus. Maču Pikču iedzīvotāji inki sevi uzskatīja par Saules pēcnācējiem, tāpēc šī tauta saulgriežus svinēja īpaši krāšņi. Pusapļa formas celtnē, ko dēvēja par Saules templi, ir iebūvēts īpašs logs, caur kuru ziemas saulgriežos iespīd saules gaisma un apspīd kādu konkrētu punktu uz izgrebta akmeņa. 22. jūnijā inki svinēja Saules svētkus, kurus pavadīja īpašas ceremonijas un rituāli astoņu dienu garumā. Arī mūsdienās šajā vietā norisinās festivāls, kurā ievēro senās inku tradīcijas - festivālā tiek atdzīvināta senā mūzika, dalībnieki tērpjas tradicionālajos apģērbos, bet noslēgumā tiek upurēta lama.

 

FOTO: Pixabay

Stonhendža, Lielbritānija

Stonhendžas akmeņu stabu konstrukcijas funkcija ir likusi lauzīt galvu gan zinātniekiem, gan vēsturniekiem, taču viens visiem ir skaidrs - šī vieta savulaik ir izmantota vasaras saulgriežu svinēšanai. 20. jūnija rītā no 5000 gadu senā akmens bluķu apļa vērojot saullēktu, saule lec tieši virs vienīgā akmens, kas izlikts ārpus apļa.

 

FOTO: Pixabay

Brodgaras aplis, Skotija

Lielākajā no Skotijas Orkneju salām, Meinlendā, atrodas Brodgaras aplis, kas celts aptuveni pirms 4500 gadiem. 21. jūnijā šeit saule teju nenoriet vispār, tikai uz īsu mirkli noslīd zem horizonta. Vēsturnieki uzskata, ka dzīres pie neolīta laikmeta akmeņiem sākās apmēram trijos naktī, un tur ļaudis ar dziesmām, dejām un ugunskuriem sagaidīja pirmos saules starus.

 

FOTO: unsplash.com

Gīzas piramīdas, Ēģipte

Šis populārais tūristu galamērķis eģiptologiem teju ik gadu atklāj jaunus noslēpumus. Šīs iespaidīgās celtnes būvētas aptuveni 2560 gadus p.m.ē., bet jau gadsimtiem eģiptologiem nav izdevies rast vienu atbildi, kādam nolūkam tās ir celtas, kas to ir darījis un kāpēc ir izvēlēta konkrētā vieta, proti, 25 kilometrus no galvaspilsētas. Taču viena lieta ir skaidra - vasaras saulgriežos Ēģiptē var novērot neticamu parādību. Vērojot no Sfinksas piramīdas, saule lec tieši starp piramīdām Khafra un Khufu. Šo ēku un saullēkta kombinācija veido ēģiptiešu hieroglifu, kas nozīmē «horizonts».

 

FOTO: unsplash.com

Čičenica, Meksika

Kāpņu formas piramīda Meksikā ir maiju civilizācijas būve, celta starp 1000. un 1200. gadu. Pavasara saulgriežos šeit ir vērojama savdabīga saules gaismas spēle - kad saule riet, tā uz ziemeļu puses kāpnēm rada ēnu, kas izskatās pēc šļūcošas čūskas. Tempļa ziemeļu un dienvidu stūri ir īpaši pavērsti uz ziemas un vasaras saulgriežu saullēkta pusēm. Vasarā ziemeļu un austrumu daļas saullēktā tiek apspīdētas, taču dienvidu un rietumu puses paliek ēnā, veidojot sašķeltas piramīdas efektu - ziemas saulgriežos manāms tāds pats fenomens, taču pretējā pusē.

 

FOTO: Pixabay

Jantar Mantar, Ņūdeli

18. gadsimta sākumā indiešu matemātiķis Džai Singh II uzbūvēja piecas astronomiskās observatorijas Ziemeļindijā - Džaipurā, Ņūdeli, Varanasi, Udžainā un Mathurā. Visiespaidīgākā observatorija atrodas Ņūdeli, to dēvē par Jantar Mantar un tā sastāv no 13 akmens elementiem, kas nosaka laiku, mēra debess ķermeņu pozīcijas un nosaka atstatumu starp tiem. Viena no lielākajām Jantar Mantar celtnēm ir īpaši radīta, lai noteiktu īsākās un garākās gada dienas, kā arī precīzu pusdienlaika brīdi. Ziemas saulgriežos Indijā ir īsākā gada diena - tad lielākās kolonnas ēna pilnībā nosedz otru kolonnu, turpretī vasarā kolonna ēnu nemet vispār.

 

FOTO: Pixabay

Saules tuneļi, ASV, Jūtas štats

Amerikāņu māksliniece Nensija Holta 1972. gadā radīja Saules tuneļus - Jūtas štata pludmales krastā četrus betona cilindrus izkārtoja krusta formā. Vasaras un ziemas saulgriežos saullēkts un saulriets precīzi iespīd tuneļos, radot «ierāmētās saules» efektu. Šis fenomens ilgst aptuveni 45 minūtes pusgadā.

 

FOTO: Pixabay

Čako kanjons, ASV, Ņūmeksika

Šajā vietā dzīvoja pueblu civilizācija starp 850. un 1250. gadu, kas aiz sevis ir atstājusi vien dažas liecības par to esamību. Ievērojamākais apskates objekts Čako kanjonā ir pueblu cilts pilsētdrupas Četro Ketl, kurās ir izkārtotas arī vairākas apļveida celtnes, sauktas par Lielajām Kivām. Šajās būvēs ir iespējams izmērīt Saules, Mēness un zvaigžņu kustību, bet vasaras un ziemas saulgriežos saule spīd cauri divām pretēji novietotām celtnes ieejām.

Uz augšu