Pazīmes par lēnāku apstrādes rūpniecības attīstību Latvijā kļūst aizvien izteiktākas, atzina banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos rūpniecības produkcijas izlaides jaunākos datus.
Banku analītiķi: Pazīmes par lēnāku apstrādes rūpniecības attīstību Latvijā kļūst aizvien izteiktākas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Swedbank» ekonomiste Linda Vildava aģentūrai LETA norādīja, ka apstrādes rūpniecības izaugsme aprīlī pēc straujā izaugsmes tempu palēninājuma martā nav diži atkopusies. Ražošanas apmēri aprīlī palielinājās par 2,2%, tādējādi šogad šā gada pirmo četru mēnešu vidējo izaugsmi samazinot līdz 4,1%. Salīdzinot ar veiksmīgo sniegumu pērn, lēnāka ārējā pieprasījuma ietekmē izaugsmes tempi vairumā nozaru kļūst lēnāki, kā arī izaugsme starp nozarēm kļūst nevienmērīgāka.
«Lai gan pēc diviem mēnešiem ar vāju izaugsmi varētu būt pāragri spriest par šādas izaugsmes turpināšanos, pazīmes par lēnāku apstrādes rūpniecības attīstību kļūst aizvien izteiktākas. Apstrādes rūpniecības noskaņojuma rādītāji eirozonā aprīlī un arī maijā turpinājuši noplakt. Tendences eirozonas lielākajās dalībvalstīs ietekmē arī Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumus, kuri aptuveni divas trešdaļas no saražotā eksportē, tostarp būtisku daļu uz eirozonas valstīm. To var redzēt arī apstrādes rūpniecības apgrozījumā - kamēr apgrozījuma izaugsme vietējā tirgū pieņemas spēkā, lielā mērā pateicoties būvniecības aktivitātei, apgrozījuma izaugsmes tempi preču eksportā kļūst lēnāki salīdzinājumā ar pērno gadu. Tāpat pagājušās nedēļas beigās ASV ieviestie importa tarifi tēraudam un alumīnijam palielinājuši riskus turpmākai nozares izaugsmei. Lai gan tarifi, visticamāk, būtisku robu eksportā neiecirtīs, tie var ieviest korekcijas uzņēmēju noskaņojumā. Lielāka piesardzība pieaugošās nenoteiktības par turpmākajiem tirdzniecības saspīlējumiem dēļ var atturēt uzņēmējus veikt nepieciešamos priekšdarbus, tostarp investēt, lai nodrošinātu konkurētspēju un noturīgu izaugsmi ilgtermiņā,» sacīja Vildava.
Savukārt «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka aprīlī apstrādes rūpniecība auga par 2,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli, tikai nedaudz uzlabojot marta vājo rezultātu. «Uzreiz gan jāpiebilst, ka neizlīdzinātajos datos ražošana pieauga par 7,7%. Pirmajā gadījumā novērtējumu ietekmē lielāks darba dienu skaits šajā gadā - ja pērn aprīlī bija 18 darba dienas, tad šogad - 20 darba dienas,» viņš piebilda.
Tajā pašā laikā Strautiņš atzīmēja, ka atbilstoši ikdienas vērojumiem Latvijā ražotāji nepieciešamības gadījumā spēj elastīgi organizēt darbu neatkarīgi no oficiālā darba dienu skaita, ja tiešām ir pieprasījums. «Taču nav šaubu, ka šā gada aprīlī darba solis Latvijas rūpnīcās bija nedaudz mierīgāks kā pērn, jo laika pasūtījumu izpildei bija vairāk,» viņš sacīja, piebilstot, ka maijā šis efekts pazudīs, jo gan pagājušajā gadā, gan šogad šajā mēnesī bija 21 darba diena.
Strautiņš arī norādīja ka pēc straujā izrāviena pagājušā gada pirmajā pusē nozare, šķiet, iesnaudusies, kā arī maija datos gada izaugsmes tempu nelabvēlīgi ietekmēs bāzes efekts. «Cerību sniedz tas, ka apstrādes rūpniecības apgrozījums, tātad galvenokārt pašu ražoto preču pārdošana aprīlī gada laikā auga par 12,2%, kamēr aizvadītā gada laikā šis rādītājs bija vidēji 9,1%. Tā kā noliktavu ietilpību darba dienu skaits noteikti neietekmē, jāsecina, ka to tukšošanās mudinās ražotājus paātrināt darba soli,» sacīja Strautiņš.
Viņš atzina, ka ārējie riski rūpniecības attīstībai šobrīd ir augstākā līmenī nekā gada sākumā, taču joprojām vērtējami kā drīzāk mēreni.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos četros mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 3,8%.
Savukārt 2018.gada aprīlī, salīdzinot ar 2017.gada aprīli, rūpniecības produkcijas apmērs, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieauga par 0,9%, tostarp produkcijas apmēri apstrādes rūpniecībā palielinājās par 2,2%.