NATO «4x30» aizsardzības spēku sagatavotības plāns: vai tas ir īstenojams?

FOTO: Reuters/ScanPix

ASV iniciatīva, kas pazīstama ka «4x30» plāns, paredz, ka divu gadu laikā NATO lielākajām dalībvalstīm būs jātur kaujas gatavībā 30 mehanizēti bataljoni, 30 gaisa spēku eskadriļas un 30 kaujas kuģi. Tos jāspēj mobilizēt ne vairāk kā 30 dienu laikā, tādējādi nodrošinot, ka NATO spēki vienmēr ir gatavībā un spēj ātri reaģēt uz konfliktiem to agrīnajās stadijās. Vācijas raidorganizācija «Deutsche Welle» skaidro, kāpēc šis plāns no vienas puses tiek uzņemts ar lielu optimismu, bet no otras - ar skepsi.

Plānots, ka ASV ierosinātais plāns stāsies spēkā 2020.gadā. Sagaidāms, ka to jūlijā apspriedīs NATO samitā, kuru apmeklēs arī ASV prezidents Donalds Tramps - viņš kritizējis citas NATO dalībvalstis par pārāk maziem tēriņiem aizsardzībai.

NATO attiecības ar Krieviju pasliktinājās pēc Krimas okupācijas 2014.gadā, un pēdējā laikā tās vēl vairāk sašūpojis Krievijas izrādītais atbalsts Sīrijas režīmam un tikšanās ar Ziemeļkorejas amatpersonām. Kā ziņots iepriekš, NATO līderi nobažījušies, ka potenciāla Krievijas iebrukuma gadījumā sabiedrotie nebūtu spējīgi laikus pasargāt Baltijas valstis.

«4x30» plāns paredzēts aizsardzības spēju stiprināšanai.

«Tas ir vajadzīgs, jo mums tagad ir neparedzamāka drošības vide un mums ir jāgatavojas negaidītajam,» jūnija sākumā skaidroja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. «Esmu absolūti pārliecināts, ka mēs izpildīsim šo jauno solījumu.»

Taču citi nav tikpat optimistiski noskaņoti. 30 bataljoni - tie ir līdz pat 15 000 karavīru, viņu aprīkojums un transporta līdzekļi, kam krīzes gadījumā jāpārvietojas pa militārajam transportam nepiemērotiem ceļiem, šauriem tuneļiem un nedrošiem tiltiem, kā arī jātiek galā ar birokrātijas nastu robežpunktos.

Domnīcas «European Leadership Network» aizsardzības jomas analītiķe Elisa Bilona-Galanda intervijā «Deutsche Welle» norāda, ka esot ļoti skeptiski noskaņota. «Pat neņemot vērā faktu, ka būtu ļoti grūti šos karavīrus pārvietot pa Eiropu, ko tad vispār grasās pārvietot? Nav nekādas jēgas uzbūvēt pietiekami lielu tiltu, lai pār to varētu pārvest tanku, ja mums nav tanka un nav karavīru, ko iesēdināt šajā tankā. Runājot par karavīriem, nav nekāds noslēpums, ka (..) praktiski visas Eiropas armijas pašlaik nav izmantojamas kolektīvajai aizsardzībai,» viņa norāda.

ASV Eiropas un NATO aizsardzības sekretāra vietnieka asistents Toms Gofuss piekrīt, ka pastāv plaisa starp plāniem un reālajām iespējām. «Virspusējā līmenī tā ir NATO iespēja pabīdīt kauliņus uz šaha dēļa. Taču otra lieta ir tas, lai mums būtu šaha kauliņi, ko bīdīt. Mums jau kādu laiku ir sagatavotības krīze, un sagatavotības krīze ir simptoms nepietiekamām investīcijām.»

Analizējot Lielbritānijas, Francijas un Vācijas militāro sagatavotību, ASV domnīcas RAND pētnieks Maikls Šurkins secināja, ka visas trīs valstis saskartos ar šķēršļiem un kavēšanos, ja censtos tik neilgā laikā nokomplektēt un uz galamērķi nosūtīt vairākus kaujas bataljonus. Vislabāk sagatavota ir Lielbritānija, bet Vācijai ir tikai «divi bataljoni ar nepieciešamo moderno aprīkojumu, kas neļautu tai efektīvi stāties pretī Krievijai». Lai arī Vācija abus bataljonus varētu nokomplektēt nedēļas laikā, tiem nāktos «atņemt ekipējumu citām vienībām», kā rezultātā Vācijas spēkiem būtu grūtības tajā pašā laikā veikt vēl citas operācijas, norāda Šurkins.

Bilona-Galanda prāto, kāpēc ASV noteikusi tik īsu termiņu plāna īstenošanai un kāpēc sabiedrotie tam piekrituši. Ir tikai loģiski «censties pamudināt eiropiešus būt aktīvākiem sagatavotības jautājumos», kas patlaban ir liela problēma. «Bet tas ir riskants gājiens. Ja 2020.gadā šis viss būs liels joks, jo 45 dienu laikā varēs savākt tikai desmit bataljonus, tad alianse neizskatīsies pārāk labi,» viņa norāda.

Uz augšu