Likvidējamā «ABLV Bank» nākamnedēļ pirms termiņa dzēsis tās īpašumā esošas bankas obligācijas, teikts «ABLV Bank» paziņojumā biržai «Nasdaq Riga».
«ABLV Bank» nākamnedēļ pirms termiņa dzēsis tās īpašumā esošas bankas obligācijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«ABLV Bank» Likvidācijas komiteja otrdien, 26. jūnijā, nolēmusi dzēst bankas emitētās obligācijas, kuras atrodas tās īpašumā.
Obligāciju dzēšana tiks veikta atbilstoši obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, tādējādi tiks samazināts publiskā apgrozībā esošais bankas emitēto obligāciju skaits.
Pēc bankas sniegtās informācijas, «ABLV Bank» dzēsīs tās īpašumā esošas bankas subordinētās obligācijas 35,806 miljonu ASV dolāru un 12,218 miljonu eiro apmērā, kas izlaistas piecās emisijās, kā arī parastās obligācijas 68,785 miljonu ASV dolāru apmērā un 62,832 miljonu eiro apmērā, kas izlaistas desmit emisijās.
Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iecelto pilnvarnieku atļauja.
Obligāciju paredzēts dzēst 4.jūlijā.
Jau ziņots, ka FKTK padome 2018. gada 12. jūnijā atļāva «ABLV Bank» sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. FKTK ir iesniegusi arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB) lēmuma projektu par «ABLV Bank» licences anulēšanu.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
«ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt «ABLV Bank» advokāti atbildes vēstulē aicinājuši «FinCEN» atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka «FinCEN» pret «ABLV Bank» izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. «FinCEN» nav arī ņēmis vērā «ABLV Bank» paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.
Tāpat «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un Vienotā noregulējuma valdi. Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret Vienotā noregulējuma valdi. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un Vienotā noregulējuma valde. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).