Vietnes «WikiLeaks» dibinātājam Džūljenam Asanžam, kurš vairāk nekā piecus gadus uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, piešķirts šīs Dienvidamerikas valsts personas kods, liecina Ekvadoras civilā reģistra dati.
Asanžam piešķirts Ekvadoras personas kods
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Papildināta ziņa.)
Personas kods 1729926483 norāda par saistību ar Pinčinčas provinci, vēsta izdevums «El Universo».
Laikraksts arī norāda, ka Asanžam, iespējams, piešķirta pase.
Medijos parādoties šīm ziņām, Ekvadoras Ārlietu ministrija norādīja, ka tā Asanža lietā nereaģēs uz «baumām vai informāciju, kas izrauta no konteksta», personas koda jautājumu konkrēti nepieminot.
Ekvadora strādā ciešā kontaktā ar Lielbritāniju, lai rastu risinājumu šai smagajai situācijai, vēl otrdien sacīja Ekvadoras ārlietu ministre Marija Fernanda Espinosa.
Ekvadoras valdība, pēc visa spriežot, vēlas, lai Asanžs dodas uz Ekvadoru.
Tomēr viņš var vēstniecību pamest, ja pakļausies Lielbritānijas tiesu varai, ziņu aģentūra PA citē Lielbritānijas Ārlietu ministrijas preses sekretāra teikto.
Lielbritānijas Ārlietu ministrija noraidījusi Ekvadoras lūgumu piešķirt Asanžam diplomātisko statusu, ceturtdien paziņojumā norādīja ministrija.
«Ekvadora zina, ka ceļš, kā atrisināt šo jautājumu, ir tāds, ka Džūljenam Asanžam ir jāpamet vēstniecība, lai stātos tiesas priekša,» teikts paziņojumā.
«El Universo» trešdien vēstīja, ka Asanžs ir iekļauts Ekvadoras pilsoņu reģistrā.
Asanžs kopš 2012.gada jūnija uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai, kur viņš tika turēts aizdomās par izvarošanu, un Ekvadora viņam piešķīrusi politisko patvērumu.
Zviedrijas prokurori pagājušā gada maijā izbeidza izvarošanas lietu pret Asanžu, taču viņš joprojām var tikt aizturēts, ja atstās vēstniecību, jo 2012.gadā pārkāpis nosacījumus atbrīvošanai no apcietinājuma.
Asanžs, kura izveidotā tīmekļa vietne publiskojusi desmitiem tūkstošu slepenu ASV dokumentu, vienmēr noliedzis, ka būtu vainīgs viņam izvirzītajās apsūdzībās izvarošanā. Viņš atteicies doties uz Zviedriju, baidoties no izdošanas ASV, kur varētu tikt tiesāts par šo dokumentu publiskošanu.