Āgenskalna galvenā artērija Nometņu iela

Saka, ka tie, kas iemīl Āģīti (Āgenskalnu), iemīl to uz mūžu. Laikam būšu arī «iekritusi», jo nu jau teju desmit gadus nespēju iedomāties savu dzīvi bez šā burvīgā rajona ikdienas. Nereti jau savu mājas vietu dēvēju par Nometni, kas ļauj noprast, ka vedīšu jūs pastaigā pa Nometņu ielu jeb Āģīša galveno artēriju.

Visa sākums bija karavīri un bagātā kundze

kas satiksmi, jaunākās baumas, nepieciešamās preces, gan jau arī kādu dāmu zem rokas vai parādu par nospēlētu kāršu partiju savienoja ar karavīru apmešanās vietu.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Gandrīz 50 gadus āgenskalnieši ļoti lepojas ar režisora Leonīda Leimaņa filmu «Pie bagātās kundzes».

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Koka pērles, čurājošs puisītis, divi kinoteātri un pirmais TV tornis

Nometņu iela ir ļoti dažāda arī arhitektūras ziņā – te redzam gan ļoti vecas koka būdeles baroka stilā, kas, iešķībi iegrimušas zemē, tur savu vēsturisko godu, gan īstas jūgendstila pērles ar kailām dāmām, liliju ziediem un eņģelīšu sejiņām. Protams, laiks ielu ir apdāvinājis arī ar, iespējams, mazāk glītām daudzstāvu dzīvojamām mājām, bet tas kolorītam nepieciešams – kā tad izcelsies koka arhitektūras pērles?

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Latvijā vienīgais čurājošais puisēns – nu glīts bez gala, es pat teiktu, tas briselietis vecpilsētā varētu uzvilkt bikses,

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Ar ko vēl var lepoties Nometņu iela? Ja godīgi, es nezinu, kur vēl vienuviet ir divi kinoteātri – tiesa, tur šobrīd cēli slavina Jēzus vārdu, bet savulaik te bijusi patiesi grezna dzīve. Kur vēl ir tāds vēsturisks objekts kā pats pirmais televīzijas tornis? Jā, tieši šeit notika pati pirmā televīzijas pārraide mūsu vēsturē.

Nometņu ielas kolorīts: pieklājīgie bomzīši, izārdītais mājas stūris, nakts dežuranti

Tā nu tās drupatiņas tur stāv un liek brīnīties garām ejošajiem bērneļiem – vai patiesi tā māja ir īsta, ja drupinās kā cepums.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Tad nu gan te manīt var gan kādu guļamrajona sportistu, gan modīgāko hipsteri ar gotu zem rokas. Koši, patiesi!

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Smaržo bulciņas, humpalnieku mistika, 5 frizētavas, indiešu mantras tualetē

Bez smukumiem un vēsturiskām vērtībām Nometņu iela ir pilna ar unikālām piparbodītēm, kas man iecienītākās no visas Rīgas līdzīgajām tirgotavām. Puķu veikali, kas spēj viens otram pretī dzīvot saticīgi un neraustīt līgavas vai 8. marta sveicējus katru uz savu pusi. Mmmm... bulciņas un svaigas maizītes, kas te tiek ceptas un vilina ar savu smaržu ikkatru.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Humpalnieki, kas mistiskā kārtā prot notirgot vienlaikus kleitu un tualetes poda vāku, kā arī atstāt zīmīti durvīs, ka strādā pēc pieprasījuma: «Zvaniet, un es ieradīšos 15 minūšu laikā!»

Te ir iespēja ieiet cita veida Drogās – tādās, kur preces no Vāczemes.

Arī atslēgas pievīlēs, kurpes sataisīs un, ja vajadzēs, pazaudēto laulības gredzenu klonēs. Izsists logs – miera vējos, stiklinieks palīdzēs.

dabūt dzestru alus malku pie vietējiem āgenskalniešioem krodziņā, kur vieta tiek dota arī mākslai un dzejai, bet labierīcībās skan indiešu mantras.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Dzīves vērotāji, īstā bērnība un kotlešu smarža

Te skrien pa ielām ar nobrāztiem ceļgaliem bērni pēc salčuka. Te pa atvērtu mājas lodziņu sajutīsi kotlešu smaržu un tev taps skaidrs, ko gatavosi mājās.

Te ir krāsas, smaržas un dzīvība. Ritms. Āģīša sirdsritms.

Vairāk rakstu

Uz augšu