Kādas drēbes valkāja un kā izskatījās Jēzus Kristus?

Izdevumā «Times», ka tas Jēzus Kristus tēls, kas gadsimtiem ilgi ir attēlots kristīgajā mākslā, nav gluži pareizs, tomēr pamatīgi iesakņojies un spēcīgs brends. Vīrs ar gariem, gaiši brūniem matiem un bārdu. Bieži vien ar bālu ādu un zilām acīm. Sejā ierakstīta apgarotība, labsirdība un sāpes. Visai patīkams un uzticību raisošs tēls, vai ne?

Visbiežāk Jēzu mēs iedomājamies ietērptu platos apmetņos ar garām, maisveidīgām piedurknēm. Vismaz tieši šādā askētiskā apģērbā Jēzus tēls visbiežāk parādās mākslās un kino.

Pastāv vairāki iemesli, kāpēc šāds Jēzus izskats ir kļuvis par pasaules standartu, tomēr neviens no tiem nav vēsturiski akurāts.

Jēzus izskats nebalstās tikai uz tā miesas un kauliem. Mūsu ķermeņi tomēr ir kaut kas vairāk par miesu - apģērbs ir ārkārtīgi nozīmīga cilvēka izskata sastāvdaļa.

«Mūsu identitāti atspoguļo gan personīgie, gan sociālie simboli. Mēs varam būt veci, jauni, gari, īsi, dūšīgi, kārni, melnādaini, baltādaini, ar viļņainiem vai taisniem matiem, tomēr ir skaidrs, ka mūsu izskats neslēpjas tikai dabas dotajās ķermeņa aprisēs. Pūlī, mēs kādu draugu drīzāk meklējam pēc tā šalles, jakas vai cepures krāsas nevis deguna izliekuma leņķa vai matu krāsas. Mūsu izskatu veido tas, ko mēs darām ar saviem ķermeņiem,» klāstīja sociologs Kriss Šilings (Chris Shilling).

Tāpat ir arī ar Jēzu. Viņa izskatu definē viņa apģērbs. Vismaz pirms zinātnieki ir noskaidrojuši, kāda ādas krāsa un izcelsme viņam bija.

Lai arī antīkajos kristiešu tekstos nav tieša Jēzus apģērba apraksta, tomēr tādi parādās Bībelē, piemēram, Marka evaņģēlija 6. nodaļā minēts: «Un, kur Viņš iegāja miestos vai pilsētās, vai ciemos, tur tie neveselos nolika tirgus laukumos un Viņu lūdza, ka tikai Viņa drēbju vīli varētu aizskart; un, cik Viņu aizskāra, tie kļuva veseli.» Pēc šīs tekstvietas (oriģinālā) var secināt, ka Jēzus valkāja garu apmetni jeb himatiju.

Himatiji tajā laikā parasti tika darināti no vilnas, tie varēja būt gan mazi, gan lieli, biezi un plāni, krāsoti vai dabiskajā krāsā. Vīriešu himatiji parasti nebija krāsoti vai balināti.

Jēzus valkāja sandales, kā minēts Mateja evaņģēlijā 3:11, Marka evaņģēlijā 1:7, 6:9 vai Jāņa evaņģēlijā 1:27.

Jēzus arī valkāja tuniku jeb hitonu, kas vīriešiem parasti sniedzēs nedaudz zem ceļgaliem nevis līdz potītēm. Tikai ārkārtīgi bagāti cilvēki toreiz valkāja garas tunikas. Turklāt Jēzus Marka evaņģēlijā bilda: «Sargaities no rakstu mācītājiem, kam tīk garos svārkos staigāt un tirgus laukumos tapt sveicinātiem.» (12:38).

Jēzus tunika bija veidota no viena liela auduma gabala (Jāņa evaņģēlijs 19:23-24), kas ir visai dīvaini, jo parasti šādas tunikas sašuva kopā no diviem drēbes gabaliem.

Turklāt antīkajos avotos minēts, ka Jēzus bija pamatīgi apskretis un apkārt staigājis kā īsts ubags. Tiesa, šie izteikumi bija minēti antīkā autora Celsa (Celsus) traktātā pret kristiešiem.

Ir visai skaidrs, ka Jēzus valkāja tādas drēbes, kā lielākā daļa tā laika ebreju vīriešu. Apšaubāmi ir tas, ka Jēzus mati bija gari, kā lielākajā daļā mākslas darbu, jo tajā laikā gari mati vīrietim netika uzskatīti par īpaši pieņemamu parādību.

Jēzus patiesais izskats ir svarīgs, lai grautu popkultūras un mākslas iestrādātās klišejas. Gan idejās, gan praktiskajās lietās tomēr vissvarīgākais ir patiesums, nevis iztēles radīta vēlamā patiesība, ko var pārdot un izmantot savtīgām vajadzībām.