«Zaļās enerģijas» eksperiments simt metru attālumā no Černobiļas AES

Dalīties draugiem E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Domājot par «tīru» enerģētiku, grūti iedomāties vēl dīvaināku vietu tās ražošanai kā Černobiļu. Taču apmēram simt metru attālumā no Černobiļas AES, kur notika lielākā kodolkatastrofa pasaules vēsturē, neparasta «zaļās enerģijas» projekta ietvaros izvietotas gandrīz 4000 saules baterijas. Černobiļā atkal tiks ražota elektroenerģija, taču šoreiz daudz drošākā un dabai draudzīgākā veidā, vēsta «Bloomberg».

Ukraina cenšas mazināt nepieciešamību paļauties uz dabasgāzes piegādēm no Krievijas. Černobiļas piesārņojuma zona ir gandrīz Luksemburgas lielumā, un šī teritorija ieņem nozīmīgu lomu valdības mēģinājumos dubultot saražotās elektroenerģijas apjomu.

«Solar Chernobyl SPP» ir viens no jaunākajiem eksperimentiem, ar kuru palīdzību Černobiļa varētu piedzīvot jaunu sākumu. Uzņēmumu izveidojusi ukraiņu uzņēmēja Jevgeņa Varjagina kompānija «Rodina Energy Group» sadarbībā ar Hamburgā bāzēto «Enerparc AG».

«Mums bija ideja izmantot zemi, ko nevar izmantot nekādiem citiem mērķiem, attīstīt investīciju projektu un vadīt biznesu Černobiļā,» stāsta Varjagins, kurš 1986.gada katastrofas laikā bija nieka desmit gadus vecs.

FOTO: AFP/SCANPIX

Ukrainas mērķis ir Černobiļā saražot 1,2 gigavatus elektroenerģijas, ar ko pietiktu 200 000 mājsaimniecību apgādāšanai. To apņēmušies izdarīt divi uzņēmumi, un «Solar Chernobyl SPP» līdz šim izdevies panākt vislielāko progresu.

«Projekts ir simbolisks,» norāda Ukrainas Nacionālo investīciju padomes vadītāja Jūlija Kovaļiva. «Atjaunojamo resursu izmantošanas mērķis ir dažādot Ukrainas elektroenerģijas avotus un šajā ziņā padarīt valsti neatkarīgāku.»

«Solar Chernobyl SPP» jau īsteno līdzīgu projektu Baltkrievijā, kur arī pēc Černobiļas katastrofas tika noslēgta vislielāko radiācijas devu saņēmusī zona. Sarežģīto birokrātisko procesu dēļ Ukrainā šīs idejas iedzīvināšana prasīja vairāk laika.

«Kāda jēga pārveidot lauksaimniecības zemi par solārās enerģijas ražošanas laukiem, ja ir tik daudz teritoriju, kas cilvēku darbības rezultātā kļuvušas neizmantojamas jebkādiem citiem mērķiem?» norāda Varjagins.

«Mūsu skatījumā tas ir sociāli atbildīgs projekts. Tā ir pareizā lieta, ko darīt.»

Černobiļas AES savulaik bija Padomju Savienības kodolstratēģijas pamatakmens Ukrainā. Taču 1986.gada 26.aprīlī stacijas ceturtajā kodolreaktorā notika avārija. Vairāki desmiti cilvēku mira uzreiz, vēl tūkstošiem citu katastrofas rezultātā radās ilgas un daudzos gadījumos nāvējošas veselības problēmas.

Pripjatas pilsētā savulaik bija 50 000 iedzīvotāju - galvenokārt Černobiļas AES darbinieki un viņu ģimenes. Tagad tas ir drūms tūrisma objekts ar pamestām daudzdzīvokļu mājām, tukšu lielveikalu un bēdīga paskata atrakciju parku. «Realitāte ir tāda, ka dažas zonas būs pamestas vēl vairāku paaudžu, varbūt pat miljons gadu garumā,» stāsta gids Jevgeņs Gučarenko. «Bet šeit ir arī tīras zonas, kuras ir droši apmeklēt uz neilgu laiku.»

Gadu desmitiem pamestā zona stāvējusi iežogota, un cilvēku plūsma tajā tikusi stingri kontrolēta. Piesārņojuma zonu apsargā īpaša policijas vienība. Dodoties prom, apmeklētājiem tiek rūpīgi pārbaudīti radioaktivitātes rādītāji.

Pagājušogad beidzot tika pabeigts 1,5 miljardus eiro vērtais «sarkofāga» paplašinājums - metāla un betona struktūra, kas klāj ceturtā reaktora apkārtni. Tā rezultātā zonai var piekļūt tūristi, tomēr viņiem tiek piekodināts neko nepacelt no zemes, neēst zem klajas debess un nevalkāt šortus vai kreklus ar īsām piedurknēm.

Tur iekārtota arī novietne, kurā tiek glabāta nederīgā kodoldegviela no citām Ukrainas AES.

Tiek apsvērtas vēl citas iespējas, kā izmantot pamestās ēkas. Izskanējušas tādas idejas kā datu centru ierīkošana.

Uz augšu